Aya½ nayoti bhikkhuno payoga½ vin± yattha e¼akalom±ni µhapit±ni, tesu y±n±d²su tiyojana½ atikkamantesu ±patti hot²ti ayamattho daµµhabboti attho.
688. Agacchanteti tiyojanabbhantare µhite. “Abhir³hitv±”ti ida½ an±pattik±raºesu eka½ dassetum±ha. “Bh³miyañhi µhatv± dento, avh±yanto v± purato gacchati, esevanayo”ti aµµhakath±ya½ vutta½. An±pattiv±re “añña½ har±pet²”ti vacanato attan± pesite aññasmi½ harante vaµµat²ti dassetum±ha “sace s±reti vaµµat²”ti. Tenev±ha “ta½ panañña½ har±peti, vacanena virujjhat²”ti.
690. Kaººacchiddes³ti attano kaººabilesu.
691. An±pattiv±re “katabhaº¹an”ti vuttatt± tattha antamaso suttakena baddhamattampi katabhaº¹amev±ti ±ha “suttakena ca bandhitv±”ti. Veºi½ katv±ti kudr³sas²sapal±laveºisadisa½ veºi½ katv±. ¾patti parid²pit±ti “veºi½ katv± harati, ida½ nidh±namukha½ n±ma, ±pattiyev±”ti (p±r±. aµµha. 2.575) aµµhakath±ya½ vutta½.
692. Suªkagh±tanti ettha “ta½ µh±nan”ti seso, yadi ta½ µh±na½ suªkagh±tanti yojan±, tiyojanos±naµµh±na½ yadi suªkagh±taµµh±na½ bhaveyy±ti attho. Anuppatv±ti ta½ µh±na½ patv±. Cor±d²hi upadduto v± gacchati, yo aññavihito v± gacchat²ti yojan±. ¾patt²ti ettha ±patti tassa gacchatoti labbhati. Ettha “±patt²”ti imin± sikkh±padena ±pattim±ha. Imiss± acittakat±ya tesa½ dvinnampi hoti. Adinn±d±nap±r±jika½ pana sacittakat±ya etesa½ na hoti. Ten±ha aµµhakath±ya½ “y± hi tattha ±patti, s± idha an±patti. Y± idha ±patti, s± tattha an±patt²”ti (p±r±. aµµha. 2.572). Theyyacittena harato bhaº¹agghavasena p±r±jikathullaccayadukkaµesu eka½ hoti. Ten±ha aµµhakath±ya½ “adinn±d±ne pana suªkagh±te ±patti hot²”ti (p±r±. aµµha. 2.572).
693. Tiyojananti ettha haraºakiriy±ya accantasa½yoge upayogavacana½. “Harantass±”ti imassa kammad²paka½ “lom±n²”ti ida½ pakaraºato labbhati. “An±patti pak±sit±”ti ida½ sabbattha vakkham±nena sambandhan²ya½. T±niyeva pacc±harantass±ti yojan±. Tiyojananti ettha ta½yeva tiyojananti labbhati. Attan± gata½ tiyojana½ puna t±neva lom±ni gahetv± pacc±gacchantass±ti attho.
694. Niv±satth±ya v± gantv±ti tiyojanabbhantare v± s²m±ya v± ±v±se vasituk±mat±ya gantv±. Tato para½ harantass±ti tasmi½ ±v±se uddes±di½ alabhitv± tato para½ aññasmi½ ±v±se vasituk±mat±ya punapi tiyojana½ harantass±ti attho. Imin±va nayena tatopi añña½ µh±na½, tatopi aññanti suddhacittena gatagataµµh±nato punapi parampara½ µh±na½ gamanavasena yojanasatampi harato doso natth²ti idampi vutta½ hoti. Yath±ha aµµhakath±ya½ “eva½ yojanasatampi harantassa an±patt²”ti (p±r±. aµµha. 2.575). Acchinna½ v±pi labhitv± haratop²ti “cor±vahaµapariccatta½ labhitv± harantassa. Idha sabbattheva “niv±satth±ya v± gantv±”ti-±dike an±pattiv±re paµhamaladdhaµµh±nato pabhuti atirekatiyojanampi harantassa an±patt²ti attho viññ±yati. Nissaµµha½ labhitv±ti nissajjitv± vinayakamma½ katv± dinna½ labhitv±.
695. Aññen±ti t±ni h±rin± aññena. Katabhaº¹akanti “kambalakojavasanthat±di½ ya½ kiñci antamaso suttakena baddhamattamp²”ti (p±r±. aµµha. 2.575) aµµhakath±ya½ vutta-e¼akalomehi katabhaº¹aka½.
696. Ida½ samuµµh±nanti ida½ e¼akalomasamuµµh±na½. Paººatti½ aj±nanat±ya v± ñatv±pi c²var±diparikkh±resu lomassa allinabh±va½ aj±nitv±pi v± tiyojana½ atikk±mentassa arahatopi im±ya ±pattiy± sambhavato “acittan”ti ±ha.

E¼akalomakath±vaººan±.

697. E¼akalomadhov±panakath± utt±n±yeva.

E¼akalomadhov±panakath±vaººan±.

698. Gaºheyya v±ti ettha “yo”ti seso. “Gaºheyya v± gaºh±peyya v±”ti imin± “tatthattano panatth±y±”ti vakkham±natt± ca “nissajjitv±”ti-±divacanato ca attano atth±ya uggaºheyya v± uggaºh±peyya v±ti vutta½ hoti. k±rena “upanikkhitta½ v± s±diyeyy±”ti ida½ saªgaºh±ti, “ida½ ayyassa hot³”ti upanikkhitta½ ce s±diyat²ti attho.
Rajatanti aññattha sajjhu vuccati, idha pana voh±r³pagakah±paº±di vuccati. Vuttañheta½ p±¼iya½ “rajata½ n±ma kah±paºo loham±sako d±rum±sako jatum±sako, ye voh±ra½ gacchant²”ti (p±r±. 584). Idha kah±paº±d²na½ sar³pa½ aµµhakath±ya½
“Tattha kah±paºoti sovaººamayo v± r³piyamayo v± p±katiko v±. Loham±sakoti tambaloh±d²hi katam±sako. D±rum±sakoti s±rad±run± v± ve¼upesik±ya v± antamaso t±lapaººepi r³pa½ chinditv± katam±sako. Jatum±sakoti l±kh±ya v± niyy±sena v± r³pa½ samuµµh±petv± katam±sako. ‘Ye voh±ra½ gacchant²’ti imin± pana padena yo yo yattha yattha janapade yad± yad± voh±ra½ gacchati, antamaso aµµhimayopi cammamayopi rukkhaphalab²jamayopi samuµµh±pitar³popi asamuµµh±pitar³popi sabbo saªgahito”ti (p±r±. aµµha. 2.583-584)–

Vuttanayena veditabba½.

Ettha ca p±katiko n±ma etarahi pakatikah±paºo. Rukkhaphalab²jamayoti tintiºik±dirukkh±na½ phalab²jena kato.
J±tar³paka½ suvaººa½. Yath±ha p±¼iya½ “j±tar³pa½ n±ma satthuvaººo vuccat²”ti (p±r±. 584). Nissajjitv±ti ettha “ten±”ti labbhati, “bhikkhun±”ti imin± yujjati, eva½ s±ditabhikkhun±ti attho. Nissajjitv±ti attan± uggahita½ v± parena uggah±pita½ v± upanikkhipitassa s±diyanavasena s±dita½ v± rajata½ v± j±tar³pa½ v± “tena bhikkhun± saªgha½ upasaªkamitv± eka½sa½ uttar±saªga½ karitv± vu¹¹h±na½ bhikkh³na½ p±de vanditv± ukkuµika½ nis²ditv± añjali½ paggahetv±”ti (p±r±. 584) vacanato saªghamajjhe upasaªkamitv± vu¹¹h±na½ bhikkh³na½ p±de vanditv± ukkuµika½ nis²ditv± añjali½ paggayha “aha½ bhante r³piya½ paµiggahesi½, ida½ me nissaggiya½, im±ha½ nissajj±m²”ti nissajjitv±ti vutta½ hoti.
¾patti desetabb±v±ti attan± eva ±panna½ nissaggiya½ p±cittiya½ tasmi½ saªghamajjhe evameva nis²ditv± desetabb±. Eva½ desit± ±patti saªgh±numatena byattena paµibalena bhikkhun± paµiggahetabb±. Vuttañheta½ “byattena bhikkhun± paµibalena ±patti paµiggahetabb±”ti (p±r±. 584).
699. Rajatanti r³piya½. J±tar³panti suvaººa½. Imin± padadvayena kat±kata½ sabba½ saªgaºh±ti. Ubhinna½ m±sakoti j±tar³pam±sako, rajatam±sakopi c±ti vutta½ hoti. Idha rajatam±sakoti “rajatan”ti padabh±jane (p±r±. 584) vuttakah±paº±di pañcappak±ro m±sako gahito. Yath±ha aµµhakath±ya½ “vuttappak±ro sabbopi rajatam±sako”ti (p±r±. aµµha. 2.583-584). Idha “j±tar³pam±sako”ti visu½ gahitatt± kah±paºapadena suvaººakah±paºa½ vajjetv± itaradvayameva vattabba½. “Nissaggiy±vahan”ti ida½ attano atth±ya uggaºhana-uggaºh±panas±diyan±ni karonta½ sandh±y±ha. “Tatth±”ti-±din± vakkham±nanayena dukkaµ±vahañca hoteva.
700-1. Mutt±d²na½ imasmi½ sikkh±padavibhaªge avuttattepi p±cittiyakaº¹e navamavagge dutiyassa ratanasikkh±padassa padabh±jane “ratana½ n±ma mutt± maºi ve¼uriyo saªkho sil± pav±la½ rajata½ j±tar³pa½ lohitaªko mas±ragallan”ti (p±ci. 506) vutt±na½ dasanna½ ratan±na½ imasmi½ sikkh±pade nissaggiyavatthu½ katv± vutta½ rajata½, j±tar³pañca vajjetv± avasiµµh±na½ aµµhanna½ ratan±na½ dukkaµavatthubh±vo imassa aµµhakath±ya½ vavatth±pitoti dassanattham±ha “mutt±…pe… mas±ragallan”ti. Ettha ve¼uriyo g±th±bandhavasena na vutto so ekayoganiddiµµh±na½ sattanna½ ratan±na½ gahaºeneva gayhati. Mutt±dayo yath±dassitasar³p±yeva. Brahmaj±l±disuttantavasen±pi “akappiy±”ti siddh±na½ sattadhaññ±d²na½ paµiggahaºe ±patti½ dassetum±ha “dhaññ±n²”ti-±di.
702. Ratanasikkh±padeyeva “ratanasammatan”ti ±gata½ kappiyavatthu½ paµiggaºhato an±pattibh±va½ dassetum±ha “muggam±s±dikan”ti-±di.
703-4. Eva½ tippak±rena µhita½ vatthu½ gaºhato adhipp±yan±nattena sambhavanta½ ±pattippabheda½ dassetum±ha “tatth±”ti-±di. Tatth±ti tesu t²su nissaggiy±divatth³su. Saªgh±d²nanti saªghagaºapuggalacetiy±d²na½. Tanti nissaggiyavatthu½. Sabbatth±y±ti sabbesa½ atth±y±ti viggaho. Attano atth±ya ca saªgh±d²namatth±ya ca dukkaµavatthu½ gaºhantass±pi dukkaµameva hot²ti attho. Avuttasamuccayenettha ca-saddena “sabbampi nikkhipanatth±ya bhaº¹±g±rikas²sena sampaµicchato upari ratanasikkh±pade ±gatavasena p±cittiyan”ti (p±r±. aµµha. 2.583-584) aµµhakath±ya vuttavinicchayavisesassa saªgaho kato.
705. Kah±paº±d²nanti ±di-saddena suvaºº±d²na½ saªgaho. “Sahassan”ti ida½ upalakkhaºa½, sahassamp²ti vutta½ hoti.
706. Thavik±d²s³ti ±di-saddena sithilap³rit±ni bh±jan±ni gahit±ni. “Sithilabaddhes³”ti visesanena byatirekavasena “ghanabaddhe, pana ghanap³rite v± ek±va ±patt²”ti (p±r±. aµµha. 2.583-584) aµµhakath±sesa½ d²peti.
707. Upanikkhittas±diyanakamma½ dassetum±ha “idan”ti-±di. Gaºhituk±mop²ti ettha “hot³”ti seso. Nisedhetabbamev±ti k±yena v± v±c±ya v± “ida½ na kappat²”ti paµikkhipitabbameva, eva½ sati an±pattiyev±ti attho. Ayamattho aµµhakath±ya½ “k±yav±c±hi v± appaµikkhipitv±pi suddhacitto hutv± ‘nayida½ amh±ka½ kappat²’ti na s±diyati, an±pattiyev±”ti (p±r±. aµµha. 2.583-584) ±gatoyeva.
708. Ta½ vatthunti tath± paµikkhitta½ vatthu½. Ýhapetv± yadi gacchat²ti “tumhe gaºhatha v±, m± v±, dinna½ dinnamev±”ti sace so µhapetv±va gacchati. Yath± ta½ na vinassati, tath± ta½ gopayitabbanti yojan±. “Añño tattha ±gantv± pucchat²”ti-±din± aµµhakath±ya vuttanayena tatth±gatena kappiyak±rakena “kimidan”ti pucchite sar³pa½ ±vi katv± “gopayiss±maha½ bhante, guttaµµh±na½ dasseth±”ti vutte “ima½ gahetv± eh²”ti avatv± sattabh³mikampi p±s±da½ abhiruhitv± “idha µhapeh²”ti avatv± “ida½ guttaµµh±nan”ti surakkhitaµµh±na½ dassetv± tattha µhapite agga¼a½ datv± rakkhitabbanti vutta½ hoti.
709. Guttaµµh±na½ gahetv± gacchantassa kappiyak±rakassa avattabbavoh±ra½ dassetum±ha “±haredamidan”ti-±di. Akappiyanti ettha “vacanan”ti labbhati. Eva½ akappiyavacana½ avatv± surakkhitaµµh±ne ±haritv± µhapite ki½ k±tabbanti? Vikk±yike pattac²var±dikappiyabhaº¹e ±haµe “amh±ka½ imin± attho, imassa evar³pa½ m³lampi atthi, kappiyak±rako eva natth²”ti vatv± tena “aha½ kappiyak±rako, mayha½ dasseth±”ti vutte sace ruccati, dv±ra½ vivaritv± “ida½ gaºh±”ti avatv± “ettha µhapitan”ti dassetv± tasmi½ tassa agghappam±ºa½ gahetv± dente adhiv±setabba½. Atireka½ gaºhante “maya½ tumh±ka½ bhaº¹a½ na gaºh±ma, gacchath±”ti n²haritv± agga¼a½ datv± kappiyak±rake laddhe “amh±ka½ evar³pena attho, ida½ n±ma m³la½ atth²”ti vatv± tena kiºitv± dinne adhiv±setabbanti aµµhakath±ya½ vuttanayena paµipajjitabba½.