Tikkhattu½ codan± vutt±ti “c²varatthikena bhikkhave bhikkhun± veyy±vaccakaro upasaªkamitv± dvattikkhattu½ codetabbo s±retabbo ‘attho me ±vuso c²varen±”ti tikkhattu½ codan± k±tabb±ti vutt±.
Chakkhattu½ µh±namabrav²ti “dvattikkhattu½ codayam±no s±rayam±no ta½ c²vara½ abhinipph±deyya, icceta½ kusala½, no ce abhinipph±deyya, catukkhattu½ pañcakkhattu½ chakkhattuparama½ tuºh²bh³tena uddissa µh±tabban”ti (p±r±. 538) vuttatt± tikkhattu½ upasaªkamitv± “attho me ±vuso c²varen±”ti kat±ya codan±ya na nippajjeyya, tena puna gantv± ya½ kiñci avatv± “na ±sane nis²ditabba½, na ±misa½ paµiggahetabba½, na dhammo bh±sitabbo”ti (p±r±. 539) vacanato µh±nabhañjanaka½ nisajj±di½ kiñci akatv± “ki½ k±raºa½ ±gatos²”ti pucchite “j±n±hi ±vuso”ti ettakamatta½ vatv± ukkaµµhaparicchedena chakkhattu½ µh±na½ saddhammavaracakkavattin± bhagavat± desitanti vutta½ hoti.
Yadi codetiyev±ti sace µh±na½ akatv± codan±matta½ karoti, cha abrav²ti yojan±, “codan±”ti s±matthiyato labbhati, chakkhattu½ codetv± sakimpi na µh±tabbanti vutta½ hoti.
Chacodana½ akatv± yo µh±nameva karoti, tena kati µh±n±ni k±tabb±n²ti ±ha “codan±diguº± µhit²”ti, “k±tabb±”ti seso, “abrav²”ti imin± yojetabba½, “catukkhattu½ codetv± catukkhattu½ µh±tabba½, pañcakkhattu½ codetv± dvikkhattu½ µh±tabba½, chakkhattu½ codetv± na µh±tabban”ti (p±r±. 539) vacanato, “chakkhattuparaman”ti (p±r±. 539) vacanato ca chakkhattu½ codan±ya diguº± dv±dasakkhattuk± µhiti hot²ti siddhatt± codanameva akatv± µh±namattameva karontassa dv±dasakkhattu½ vuttanayena µh±tabbamev±ti vutta½ hoti. Tato para½ k±tabba½ adassetv± ettakeneva nivattetabbanti ñ±pento “tato ce uttari v±yamam±no ta½ c²vara½ abhinipph±deti, payoge dukkaµa½, paµil±bhena nissaggiyan”ti (p±r±. 539) vuttanay± ±patti hot²ti dasseti.
672. “Acodetv± laddhe”ti ida½ upalakkhaºa½ “aµµhatv± laddhe”ti ca gayham±natt±.

R±jasikkh±padakath±vaººan±.

C²varavaggo paµhamo.

673. “Eken±p²”ti imin± ki½ pana dv²hi, bah³hi v±ti vutta½ hoti. Missetv±ti antamaso v±tena ±haµen±pi kosiya½sun± missetv±. Santhatanti “santhata½ n±ma santharitv± kata½ hoti av±yiman”ti (p±r±. 544) padabh±jane ca “same bh³mibh±ge kosiya½s³ni upar³pari santharitv± kañjik±d²hi siñcitv± kata½ hot²”ti (p±r±. aµµha. 2.542) aµµhakath±ya ca vuttasar³pa½ kañjika½ siñcitv± kosiya½s³ni attharitv± y±va bahalamicchati, t±va va¹¹hetv± nis²dananipajjan±di-attha½ k±tabba½ santhatanti attho. Kosiya½sun±ti kosiyakimikosiyassa idanti kosiya½, sutta½, tassa suttassa a½su, tena kosiya½sun±ti attho K±r±pentass±ti upalakkhaºatt± “karontass±”tipi gahetabba½. Vuttañheta½ “k±r±peyy±ti eken±pi kosiya½sun± missetv± karoti v± k±r±peti v±”ti (p±r±. 544). Tenev±ha “paratth±ya karontassa k±r±pentass±”ti.
675. Bh³mattharaºanti parikammakat±ya bh³miy± chavirakkhanatth±ya attharitabba½ attharaºa½. Bhisi n±ma mañcabhisi, p²µhabhis²ti dvaya½. Bibbohana½ upadh±na½.

Kosiyakath±vaººan±.

676. K±¼ake¼akalom±nanti “k±¼aka½ n±ma dve k±¼ak±ni j±tiy± k±¼aka½ v± rajanak±¼aka½ v±”ti (p±r±. 549) vacanato eva½ k±¼ak±na½ e¼akalom±na½. Suddh±nanti itaravaººehi e¼akalomehi amiss±na½. Yath±ha aµµhakath±ya½ “suddhak±¼ak±nanti suddh±na½ k±¼ak±na½, aññehi amissitak±¼ak±nanti attho”ti (p±r±. aµµha. 2.547). Kareyy±ti karontassa ca k±r±pentassa c±ti vutta½ hoti. Yath±ha “k±r±peyy±ti karoti v± k±r±peti v±”ti. ¾patti hot²ti “payoge dukkaµa½, paµil±bhena nissaggiyan”ti p±¼iya½ vutta½ pubbapayogadukkaµañca nissaggiyap±cittiyañca ±ha.

Suddhak±¼akakath±vaººan±.

677. Od±ta½ tula½ v± bahu½ v± sabbameva v± gahetv±n±ti yojan±. Kapilampi v±ti etth±pi evameva yojetabba½. Ettha sabbameva v±ti santhatassa gahetabba½ sabbameva v± loma½. Karontass±ti ettha “santhatan”ti adhik±rato labbhati. “Navan”ti ida½ “karontass±”ti padas±matthiyena labbhati, nava½ santhata½ karontass±ti attho, “an±patt²”ti imin± sambandho. Kapilampi v±ti k±rena pak±rantaren±pi karontassa an±patti½ saªgaºh±ti. Seyyathida½? “Nava½ pana bhikkhun± santhata½ k±rayam±nena dve bh±g± suddhak±¼ak±na½ e¼akalom±na½ ±d±tabb± tatiya½ od±t±na½ catuttha½ gocariy±nan”ti (p±r±. 553) m±tik±ya anuññ±tappak±ro veditabbo.
Ettha “od±ta½ kapilampi v±”ti etassa “bahu½ v±”ti visesanena k±¼ak±na½ e¼akalom±na½ yath±vuttabh±gadvayato adhika½ e¼akalomampi na gahetabbanti d²peti keval±na½ k±¼ak±na½ e¼akalom±na½ aggahetabbat±ya paµhamasikkh±padeneva vuttatt±. “Sabbameva v±”ti imin±pi purimasikkh±pade viya ime od±t±dayo sabbe keval± na gahetabb± na hont²ti dassita½ hoti. “An±patt²”ti imin± eva½ akatv± aññena pak±rena karontassa ±patti hot²ti byatirekato d²pita½ hoti.
Seyyathida½? Vuttañheta½ bhagavat± “an±d± ce bhikkhu dve bh±ge suddhak±¼ak±na½ e¼akalom±na½ tatiya½ od±t±na½ catuttha½ gocariy±na½ nava½ santhata½ k±r±peyya, nissaggiya½ p±cittiyan”ti. Yattakappam±ºehi e¼akalomehi nava½ santhata½ k±tuk±mo hoti, te lome catubh±ga½ tulayitv± dve tule v± ³ne v± k±¼akalome gahetv± eka½ tula½ od±tehi v± eka½ tula½ gocariyehi v± k±¼akehi v± ³ne katv± dv²hipi adhike v± katv± k±¼akalome vajjetv± dv²su eka½ v± dve eva v± gahetv± k±tuñca k±r±petuñca vaµµat²ti vutta½ hoti Eva½ an±pattidassanena sabbopi sikkh±padattho saªgahitoti daµµhabbo.
678. “Anukkamen±”ti imin± imameva aggahetv± purim±nantara½ vuttasikkh±padadvayañca gahetabbanti d²peti. Nissajjitv± laddh±nip²ti yojan±. “Ap²”ti imin± “aññena kata½ paµilabhitv± paribhuñjati, ±patti dukkaµass±”ti (p±r±. 555) vuttadukkaµañca “nissaggiya½ c²vara½ anissajjitv± paribhuñjati, ±patti dukkaµass±”ti (p±r±. 468) paµhamanissaggiyasikkh±pade vuttanayena ih±pi “nissaggiya½ santhata½ anissajjitv± paribhuñjati, ±patti dukkaµass±”ti vuttampi dhammasaªgahak±rakehi peyy±lavasena sa½khitta½ ta½ dukkaµañc±ti ida½ dvaya½ saªgahitanti daµµhabba½.
679. Tatiya½ tu kriy±kriyanti ida½ tatiyasikkh±pada½ pana “dve bh±g± suddhak±¼ak±nan”ti-±din± (p±r±. 554) vuttanayena aggahetv± k±¼ak±na½ atirekaggahaºavasena ananuññ±tappak±rena karaºato kiriy±kiriya½ n±ma. Yath±ha aµµhakath±ya½ “±d±ya ca an±d±ya ca karaºato kiriy±kiriyan”ti (p±r±. aµµha. 2.552).

Dvebh±gakath±vaººan±.

680. Channa½ vass±na½ oren±ti pubbe santhatassa katadivasato paµµh±ya upari channa½ vass±na½ abbhantareti attho. Hoti nissaggiy±patt²ti chabbassantare katasanthata½ nissaggiya½ hoti, k±rakassa ca p±cittiya½ hot²ti attho. Bhikkhusammuti½ µhapetv±ti santhata½ gahetv± addh±namagga½ paµipajjitu½ asamatthassa gil±nassa “aha½ bhante gil±no na sakkomi santhata½ ±d±ya pakkamitu½, soha½ bhante saªgha½ santhatasammuti½ y±c±m²”ti (p±r±. 559) saªghamajjhe nisajja añjali½ paggahetv± tikkhattu½ y±cite ñattidutiy±ya kammav±c±ya gataµµh±ne chabbass±na½ antopi santhata½ k±tu½ saªghena dinnasammuti½ vin±ti attho.
682. Chabbass±ni karontass±ti ettha “yad± paripuºº±ni, tad±”ti seso, chabbassesu paripuººesu santhata½ karontass±ti attho. Yath±ha aµµhakath±ya½ “yad± chabbass±ni paripuºº±ni honti, tad± santhata½ karot²”ti (p±r±. aµµha. 2.557). Taduddhamp²ti chabbassato uparipi. Vit±neti vit±nanimitta½ karontassa. S±ºip±k±reti p±k±rasadisatirokaraº²yanimitta½ karontassa. Nissajjitv± katepi c±ti pur±ºasanthate aññassa datv± aññasmi½ santhate orato channa½ vass±na½ katepi ca an±patt²ti yojan±. Ayaman±pattiv±ro neva p±¼iya½, na aµµhakath±su dissati, tasm± so ±cariyaparampar±bhato ±cariyena dassitoti viññ±yati. S±dh±raºavinicchaya½ pana “anantarassimass±pi, viseso nupalabbhat²”ti vakkhati.

Chabbassakath±vaººan±.

683. An±d±y±ti nava½ nis²danasanthata½ karontena bhikkhun± tassa vivaººakaraºatth±ya p±¼iya½ “pur±ºasanthatassa s±mant± sugatavidatthi ±d±tabb± dubbaººakaraº±y±”ti (p±r±. 567) y± ±d±tu½ vutt±, ta½ pur±ºasanthatassa chinnamukh±vattato sugatavidatthi½ adatv±. Evameta½ vuttanti katha½ viññ±yat²ti? “An±d±navasenassa, sugatassa vidatthiy±”ti vakkham±nena viññ±yati. Santhateti ettha “pur±ºe”iti ca k±retu½ katañc±ti ettha “nava½ nis²dana½ santhatan”ti ca seso pur±ºe santhate asante s±mant± sugatavidatthi½ an±d±ya nava½ nis²danasanthata½ karontassa an±patti. Aññassatth±ya nava½ nis²danasanthata½ k±retu½, nava½ nis²danasanthata½ aññena kata½ paµilabhitv± paribhuñjituñca an±patt²ti yojan±.
“Aññassatth±ya k±retun”ti idamettha p±cittiyeneva an±pattidassananti gahetabba½. Tasm± “aññassatth±ya karoti v± k±r±peti v±, ±patti dukkaµass±”ti (p±r±. 569) vuttatt± ca aµµhakath±ya, tabbaººan±su ca adissam±natt± v± ta½ na vattabba½. “An±patti chabbass±ni karoti…pe… aññassatth±ya karoti v± k±r±peti v±”ti (p±r±. 564) anantarasikkh±pade vuttamoloketv± v± dukkaµassa ca vihitatt± p±cittiyena an±pattibh±va½ sandh±ya likhitanti viññ±yati. Katañca paribhuñjitunti ettha “aññen±”ti vattabba½, imin± “aññena kata½ paµilabhitv± paribhuñjati, an±patt²”ti p±µhova dassito.
684. Sugatassa vidatthiy± an±d±navasena ca assa santhatassa karaºena ca satth±r± eta½ sikkh±pada½ kiriy±kiriya½ vuttanti yojan±.
685. Nanu ca imassa sikkh±padassa aµµhakath±ya “samuµµh±n±d²ni kiriy±kiriyatt± imassa sikkh±padassa dvebh±gasikkh±padasadis±n²”ti (p±r±. aµµha. 2.567) vutt±ni, iha “sañcarittasam±”ti kasm± vutt±n²ti? Vuccate– dvebh±gasikkh±pade “samuµµh±n±d²nipi kosiyasikkh±padasadis±nev±”ti (p±r±. aµµha. 2.552) aµµhakath±ya vutt±ni, kosiyasikkh±pade samuµµh±n±d²na½ sañcarittena samabh±vassa vuttatt±, m³lameva saritv± kiriy±kiriyasaªkh±tavisesassa visu½ dassitatt± avasiµµhavinicchayamatta½ sandh±ya eva½ vuttanti gahetabba½. Ima½ visesa½ muñcitv± avasiµµhavinicchayena dv²su sikkh±padesu s±dh±raºavinicchayassa avisesata½ dassetum±ha “anantarass±”ti-±di.

Nis²danasanthatakath±vaººan±.

686-7. Gacchanteti tiyojanap³raºaµµh±na½ atikkamma gacchante. Y±neti sakaµ±dike. Lom±n²ti e¼akalom±ni. S±mikass±ti y±n±dis±mino. Aj±natoti an±dare s±mivacana½. Addh±namaggapaµipanno yo pana bhikkhu e¼akaloma½ labhitv± “tiyojanaparama½ sahatth± h±retabb±n²”ti (p±r±. 573) anuññ±tatt± tiyojanabbhantare sahatthen±pi haritv± tiyojan±tikkame paresa½ y±n±d²su s±mikesu aj±nantesu “ete harissant²”ti cintetv± yadi µhapeyy±ti attho. Tes³ti yesu e¼akalom±ni µhapit±ni, tesu y±n±d²su tiyojanamat²tesu bhikkhussa payoga½ vin±pi tiyojana½ atikkantesu tassa bhikkhuno ±patti hot²ti yojan±, tassa bhikkhuno “paµhama½ p±da½ tiyojana½ atikk±meti, ±patti dukkaµassa. Dutiya½ p±da½ atikk±meti, nissaggiya½ p±cittiyan”ti (p±r±. 573) vuttatt± dukkaµap±cittiy± hont²ti attho.