30. Garubhaº¹avinicchayakath±

227. Eva½ kathinavinicchaya½ kathetv± id±ni garubhaº¹±divinicchaya½ dassetu½ “garubhaº¹±n²ti etth±”ti-±dim±ha. Tattha gar³ti–
“Pume ±cariy±dimhi, garu m±t±pit³supi;
garu t²su mahante ca, dujjar±lahukesu c±”ti.–

Vuttesu anekatthesu alahukav±cako. Bhaº¹a-saddo “bh±jan±diparikkh±re, bhaº¹a½ m³ladhanepi c±”ti ettha bh±jan±diparikkh±rattho hoti. Vacanattho pana garanti uggacchanti uggat± p±kaµ± hont²ti gar³ni, bha¹itabb±ni icchitabb±n²ti bhaº¹±ni, gar³ni ca t±ni bhaº¹±ni c±ti garubhaº¹±ni, ±r±m±d²ni vatth³ni. Iti ±din± nayena sen±sanakkhandhake bhagavat± dassit±ni im±ni pañca vatth³ni garubhaº¹±ni n±m±ti yojetabba½.

Mañcesu mas±rakoti mañcap±de vijjhitv± tattha aµaniyo pavesetv± kato. Bundik±baddhoti aµan²hi mañcap±de ¹a½s±petv± pallaªkasaªkhepena kato. Ku¼²rap±dakoti assameº¹ak±d²na½ p±dasadisehi p±dehi kato. Yo v± pana koci vaªkap±dako, aya½ vuccati “ku¼²rap±dako”ti. ¾haccap±dakoti aya½ pana “±haccap±dako n±ma mañco aªge vijjhitv± kato hot²”ti eva½ parato p±¼iya½yeva (p±ci. 131) vutto, tasm± aµaniyo vijjhitv± tattha p±dasikha½ pavesetv± upari ±ºi½ datv± katamañco ±haccap±dakoti veditabbo. P²µhepi eseva nayo.
Uººabhisi-±d²na½ pañcanna½ aññatar±ti uººabhisi co¼abhisi v±kabhisi tiºabhisi paººabhis²ti imesa½ pañcanna½ bhis²na½ aññatar± Pañca bhisiyoti pañcahi uºº±d²hi p³ritabhisiyo. T³lagaºan±ya hi et±sa½ gaºan±. Tattha uººaggahaºena na kevala½ e¼akalomameva gahita½, µhapetv± pana manussaloma½ ya½ kiñci kappiy±kappiyama½saj±t²na½ pakkhicatuppad±na½ loma½, sabba½ idha uººaggahaºeneva gahita½, tasm± channa½ c²var±na½, channa½ anulomac²var±nañca aññatarena bhisicchavi½ katv± ta½ sabba½ pakkhipitv± bhisi½ k±tu½ vaµµati. E¼akalom±ni pana apakkhipitv± kambalameva catugguºa½ v± pañcaguºa½ v± pakkhipitv± kat±pi uººabhisisaªkhameva gacchati. Co¼abhisi-±d²su ya½ kiñci navaco¼a½ v± pur±ºaco¼a½ v± sa½haritv± v± anto pakkhipitv± v± kat± co¼abhisi, ya½ kiñci v±ka½ pakkhipitv± kat± v±kabhisi, ya½ kiñci tiºa½ pakkhipitv± kat± tiºabhisi, aññatra suddhatam±lapatta½ ya½ kiñci paººa½ pakkhipitv± kat± paººabhis²ti veditabb±. Tam±lapatta½ pana aññena missameva vaµµati, suddha½ na vaµµati. Bhisiy± pam±ºaniyamo natthi, mañcabhisi p²µhabhisi bh³mattharaºabhisi caªkamanabhisi p±dapuñchanabhis²ti et±sa½ anur³pato sallakkhetv± attano rucivasena pam±ºa½ k±tabba½. Ya½ paneta½ uºº±dipañcavidhat³lampi bhisiya½ vaµµati, ta½ mas³rakepi vaµµat²ti kurundiya½ vutta½. Tattha mas³raketi cammamayabhisiya½. Etena mas³raka½ paribhuñjitu½ vaµµat²ti siddha½ hoti.
Bimbohane t²ºi t³l±ni rukkhat³la½ lat±t³la½ poµak²t³lanti. Tattha rukkhat³lanti simbalirukkh±d²na½ yesa½ kesañci rukkh±na½ t³la½. Lat±t³lanti kh²ravalli-±d²na½ y±sa½ k±sañci lat±na½ t³la½. Poµak²t³lanti poµak²tiº±d²na½ yesa½ kesañci tiºaj±tik±na½ antamaso ucchuna¼±d²nampi t³la½. S±ratthad²paniya½ (s±rattha. µ². c³¼avagga 3.297) pana “poµak²t³lanti erakatiºat³lan”ti vutta½, etehi t²hi sabbabh³tag±m± saªgahit± honti. Rukkhavallitiºaj±tiyo hi muñcitv± añño bh³tag±mo n±ma natthi, tasm± yassa kassaci bh³tag±massa t³la½ bimbohane vaµµati, bhisi½ pana p±puºitv± sabbampeta½ “akappiyat³lan”ti vuccati na kevalañca bimbohane eta½ t³lameva, ha½samor±d²na½ sabbasakuº±na½, s²h±d²na½ sabbacatuppad±nañca lomampi vaµµati. Piyaªgupupphabaku¼apupph±di pana ya½ kiñci puppha½ na vaµµati. Tam±lapatta½ suddhameva na vaµµati, missaka½ pana vaµµati, bhis²na½ anuññ±ta½ pañcavidha½ uºº±dit³lampi vaµµati. Addhak±yik±ni pana bimbohan±ni na vaµµanti. Addhak±yik±n²ti upa¹¹hak±yappam±º±ni, yesu kaµito paµµh±ya y±va s²sa½ upadahanti µhapenti. S²sappam±ºa½ pana vaµµati, s²sappam±ºa½ n±ma yassa vitth±rato t²su kaººesu dvinna½ kaºº±na½ antara½ miniyam±na½ vidatthi ceva caturaªgulañca hoti, majjhaµµh±na½ muµµhiratana½ hoti, d²ghato pana diya¹¹haratana½ v± dviratana½ v±ti kurundiya½ vutta½, aya½ s²sappam±ºassa ukkaµµhaparicchedo, ito uddha½ na vaµµati, heµµh± pana vaµµat²ti aµµhakath±ya½ (c³¼ava. aµµha. 297) vutta½. Tattha “t²su kaººesu dvinna½ kaºº±nan”ti p±µha½ upanidh±ya bimbohanassa ubhosu antesu µhapetabbaco¼aka½ tikoºameva karonti ekacce. “Idañca µh±na½ gaºµhiµµh±nan”ti vadanti.
Vimativinodaniya½ (vi. vi. µ². c³¼avagga 2.297) pana “s²sappam±ºa½ n±ma yattha g²v±ya saha sakala½ s²sa½ µhapetu½ sakk±, tassa ca muµµhiratana½ vitth±rappam±ºanti dassento ‘vitth±rato’ti-±dim±ha. Idañca bimbohanassa ubhosu antesu µhapetabbaco¼appam±ºadassana½, tassa vasena bimbohanassa vitth±rappam±ºa½ paricchijjati, ta½ vaµµa½ v± caturassa½ v± katv± sibbita½ yath± koµito koµi vitth±rato puthulaµµh±na½ muµµhiratanappam±ºa½ hoti, eva½ sibbitabba½, ito adhika½ na vaµµati. Ta½ pana antesu µhapitaco¼a½ koµiy± koµi½ ±hacca diguºa½ kata½ tikaººa½ hoti, tesu t²su kaººesu dvinna½ kaºº±na½ antara½ vidatthicaturaªgula½ hoti, majjhaµµh±na½ koµito koµi½ ±hacca muµµhiratana½ hoti, idamassa ukkaµµhappam±ºan”ti vuttatt± bimbohanassa ubhosu antesu µhapetabbaco¼aka½ pakatiy±yeva tikaººa½ na hoti, atha kho koµiy± koµi½ ±hacca diguºakatak±leyeva hoti, tasm± ta½ co¼aka½ vaµµa½ v± hotu caturassa½ v±, diguºa½ katv± miniyam±na½ tikaººameva hoti, dvinnañca kaºº±na½ antara½ caturaªgul±dhikavidatthimatta½ hoti, tassa ca co¼akassa majjhaµµh±na½ muµµhiratana½ hoti, tasseva co¼akassa pam±ºena bimbohanassa majjhaµµh±nampi muµµhiratana½ hot²ti viññ±yat²ti.
“Kambalameva…pe… uººabhisisaªkhameva gacchat²ti s±maññato vuttatt± gonak±di-akappiyampi uººamayattharaºa½ bhisiya½ pakkhipitv± sayitu½ vaµµat²ti daµµhabba½. Mas³raketi cammamayabhisiya½, cammamaya½ pana bimbohana½ t³lapuººampi na vaµµat²”ti ca vimativinodaniya½ (vi. vi. µ². c³¼avagga 2.297) vutta½. S±ratthad²paniya½ (s±rattha. µ². c³¼avagga 3.297) pana “s²sappam±ºanti yattha galav±µakato paµµh±ya sabbas²sa½ upadahanti, ta½ s²sappam±ºa½ hoti, tañca ukkaµµhaparicchedato tiriya½ muµµhiratana½ hot²ti dassetu½ ‘yattha vitth±rato t²su kaººes³’ti-±dim±ha. Majjhaµµh±na½ muµµhiratana½ hot²ti bimbohanassa majjhaµµh±na½ tiriyato muµµhiratanappam±ºa½ hot²”ti vutta½. Arañjaroti bahu-udakagaºhanak± mah±c±µi. Jala½ gaºhitu½ alanti arañjaro, vaµµac±µi viya hutv± thoka½ d²ghamukho majjhe pariccheda½ dassetv± katoti gaºµhipadesu vutta½. Vuttañheta½ aµµhakath±yanti ajjh±h±rasambandho.
Dvisaªgah±ni dve hont²ti dve paµhamadutiya-avissajjiy±ni “±r±mo ±r±mavatth³”ti ca “vih±ro vih±ravatth³”ti ca vuttadvedvevatthusaªgah±ni honti. Tatiya½ avissajjiya½ “mañco p²µha½ bhisi bimbohanan”ti vuttacatuvatthusaªgaha½ hoti. Catuttha½ avissajjiya½ “lohakumbh² lohabh±ºaka½ lohav±rako lohakaµ±ha½ v±si pharasu kuµh±r² kud±lo nikh±danan”ti vuttanavakoµµh±savanta½ hoti. Pañcama½ avissajjiya½ “valli ve¼u muñja½ pabbaja½ tiºa½ mattik± d±rubhaº¹a½ mattik±bhaº¹an”ti vutta-aµµhabhedana½ aµµhapabhedavanta½ hot²ti yojan±. Pañcanimmalalocanoti ma½sacakkhudibbacakkhudhammacakkhubuddhacakkhusamantacakkh³na½ vasena nimmalapañcalocano.
Sen±sanakkhandhake avissajjiya½ k²µ±girivatthusmi½ avebhaªgiyanti ettha “sen±sanakkhandhake g±mak±v±savatthusmi½ avissajjiya½ k²µ±girivatthusmi½ avebhaªgiyan”ti vattabba½. Kasm±? Dvinnampi vatth³na½ sen±sanakkhandhake ±gatatt±. Sen±sanakkhandhaketi aya½ s±maññ±dh±ro. G±mak±v±savatthusmi½ k²µ±girivatthusminti vises±dh±ro. Ayamattho p±¼i½ oloketv± paccetabbo. Teneva hi samantap±s±dik±ya½ (c³¼ava. aµµha. 321) “sen±sanakkhandhake”ti avatv± “idha”icceva vutta½, idh±ti imin± g±mak±v±savatthu½ dasseti, k²µ±girivatthu pana sar³pato dassitameva. S±maññ±dh±ro pana ta½sa½vaººan±bh±vato avuttopi sijjhat²ti na vuttoti viññ±yati.
228. Th±varena ca th±vara½, garubhaº¹ena ca garubhaº¹anti ettha pañcasu koµµh±sesu purimadvaya½ th±vara½, pacchimattaya½ garubhaº¹anti veditabba½. Samakameva det²ti ettha ³naka½ dentampi vih±ravatthus±manta½ gahetv± d³ratara½ dukkhagopa½ vissajjetu½ vaµµat²ti daµµhabba½. Vakkhati hi “bhikkh³nañce mahagghatara½…pe… sampaµicchitu½ vaµµat²”ti. J±n±petv±ti bhikkhusaªghassa j±n±petv±, apaloketv±ti attho. Nanu tumh±ka½ bahutara½ rukkh±ti vattabbanti ida½ s±mikesu attano bhaº¹assa mahagghata½ aj±nitv± dentesu ta½ ñatv± theyyacittena gaºhato avah±ro hot²ti vutta½. Vih±rena vih±ro parivattetabboti savatthukena aññesa½ bh³miya½ katap±s±d±din±, avatthukena v± savatthuka½ parivattetabba½, avatthuka½ pana avatthukeneva parivattetabba½ kevala½ p±s±dassa bh³mito ath±varatt±. Eva½ th±varesupi th±varavibh±ga½ ñatv±va parivattetabba½.
“Kappiyamañc± sampaµicchitabb±ti imin± suvaºº±divicitta½ akappiyamañca½ ‘saªghass±’ti vuttepi sampaµicchitu½ na vaµµat²ti dasseti. ‘Vih±rassa dem±’ti vutte saªghassa vaµµati, na puggalassa khett±di viy±ti daµµhabban”ti vimativinodaniya½ (vi. vi. µ². c³¼avagga 2.321) vutta½. S±ratthad²paniya½ (s±rattha. µ². c³¼vagga 3.321) pana “kappiyamañc± sampaµicchitabb±ti ‘saªghassa dem±’ti dinna½ sandh±ya vutta½. Sace pana ‘vih±rassa dem±’ti vadanti, suvaººarajatamay±di-akappiyamañcepi sampaµicchitu½ vaµµat²”ti vutta½. Na kevala½…pe… parivattetu½ vaµµant²ti imin± ath±varena th±varampi ath±varampi parivattetu½ vaµµat²ti dasseti. Th±varena ath±varameva hi parivattetu½ na vaµµati. “Akappiya½ v± mahaggha½ kappiya½ v±ti ettha akappiya½ n±ma suvaººamayamañc±di akappiyabhisibimbohan±ni ca. Mahaggha½ kappiya½ n±ma dantamayamañc±di, p±v±r±dikappiya-attharaº±d²ni c±”ti s±ratthad²paniya½ vutta½, vimativinodaniya½ pana “akappiya½ v±ti ±sandi-±di, pam±º±tikkanta½ bimbohan±di ca. Mahaggha½ kappiya½ v±ti suvaºº±divicitta½ kappiyavoh±rena dinnan”ti vutta½.
229. “K±¼aloha …pe… bh±jetabbo”ti vuttatt± vaµµaka½salohamayampi bh±jana½ puggalikampi sampaµicchitumpi pariharitumpi vaµµati puggal±na½ pariharitabbasseva bh±jetabbatt±ti vadanti, ta½ upari “ka½salohavaµµalohabh±janavikati saªghikaparibhogena v± gihivikaµ± v± vaµµat²”ti-±dikena mah±paccarivacanena virujjhati. Imassa hi “vaµµalohaka½saloh±na½ yena kenaci kato s²ha¼ad²pe p±daggaºhanako bh±jetabbo”ti vuttassa mah±-aµµhakath±vacanassa paµikkhep±ya ta½ mah±paccarivacana½ pacch± dassita½, tasm± vaµµalohaka½salohamaya½ ya½ kiñci p±daggaºhanakav±rakampi up±d±ya abh±jan²yameva, gih²hi d²yam±nampi puggalassa sampaµicchitumpi na vaµµati. P±rih±riya½ na vaµµat²ti patt±diparikkh±ra½ viya sayameva paµis±metv± paribhuñjitu½ na vaµµati. Gihisantaka½ viya ±r±mik±dayo ce sayameva gopetv± viniyogak±le ±netv± paµidenti, paribhuñjitu½ vaµµati, “paµis±metv± bhikkh³na½ deth±”ti vattumpi vaµµat²ti.