Eva½ c²varapaccaya½ sallakkhetv± sen±sanassa k±le ghosite sannipatite saªghe sen±sanagg±hakosammannitabbo. Sammannantena ca dve sammannitabb±ti vutta½. Evañhi navako vu¹¹hassa,vu¹¹ho ca navakassa g±hessat²ti. Mahante pana mah±vih±rasadise vih±re tayo catt±rojan± sammannitabb±. Kurundiya½ pana “aµµhapi so¼asapi jane sammannitu½ aµµat²”ti vutta½. Tesa½ sammuti kammav±c±yapi apalokanenapi vaµµatiyeva. Tehi sammatehibhikkh³hi sen±sana½ sallakkhetabba½. Cetiyaghara½ bodhighara½ ±sanaghara½ sammuñjani-aµµod±ru-aµµo vaccakuµi iµµhakas±l± va¹¹hakis±l± dv±rakoµµhako p±n²yam±¼o maggo pokkharaº²tiet±ni hi asen±san±ni, vih±ro a¹¹hayogo p±s±do hammiya½ guh± maº¹apo rukkham³la½ve¼ugumboti im±ni sen±san±ni, t±ni g±hetabb±ni.
220. G±hentena ca “anuj±n±mi, bhikkhave, paµhama½ bhikkh³ gaºetu½, bhikkh³ gaºetv±seyy± gaºetu½, seyy± gaºetv± seyyaggena g±hetun”ti(c³¼ava. 318) ±divacanatopaµhama½ vih±re bhikkh³ gaºetv± mañcaµµh±n±ni gaºetabb±ni, tato ekeka½ mañcaµµh±na½ekekassa bhikkhuno g±hetabba½. Sace mañcaµµh±n±ni atirek±ni honti, vih±raggenag±hetabba½. Sace vih±r±pi atirek± honti, pariveºaggena g±hetabba½. Pariveºesupiatirekesu puna aparopi bh±go d±tabbo. Atimandesu hi bhikkh³su ekekassa bhikkhunodve t²ºi pariveº±ni d±tabb±ni. Gahite pana dutiyabh±ge añño bhikkhu ±gacchati, naattano aruciy± so bh±go tassa d±tabbo. Sace pana yena gahito, so attano ruciy±ta½ dutiyabh±ga½ v± paµhamabh±ga½ v± deti, vaµµati.
“Na, bhikkhave, niss²me µhitassa sen±sana½ g±hetabba½, yo g±heyya, ±patti dukkaµass±”ti(c³¼ava. 318) vacanato upac±ras²dhato bahi µhitassa na g±hetabba½, anto-upac±ras²m±ya panad³re µhitassapi labbhatiyeva.
“Anuj±n±mi, bhikkhave, gil±nassa patir³pa½ seyya½ d±tun”ti (c³¼ava. 316) vacanatoyo (c³¼ava. aµµha. 316) k±sas±sabhagandar±tis±r±d²hi gil±no hoti, khe¼amallakavaccakap±l±d²niµhapetabb±ni honti, kuµµh² v± hoti, sen±sana½ d³seti, evar³passa heµµh±p±s±dapaººas±l±d²suaññatara½ ekamanta½ sen±sana½ d±tabba½. Yasmi½ vasante sen±sana½ na dussati, tassavaraseyy±pi d±tabb±va. Yopi sinehap±navirecananatthukamm±d²su ya½ kiñci hesajja½ karoti, sabbo so gil±noyeva. Tassapi sallakkhetv± patir³pa½ sen±sana½d±tabba½.
“Na, bhikkhave, ekena dve paµib±hetabb±, yo paµib±heyya, ±patti dukkaµass±”ti(c³¼ava. 319) vacanato ekena dve sen±san±ni na gahetabb±ni. Sacepi gaºheyya, pacchimenagahaºena purimaggahaºa½ paµippassambhati. Gahaºena hi gahaºa½ paµippassambhati, gahaºena ±layopaµippassambhati, ±layena gahaºa½ paµippassambhati, ±layena ±layo paµippassambhati.Katha½? Idhekacco (c³¼ava. aµµha. 319) vass³pan±yikadivase ekasmi½ vih±re sen±sana½gahetv± s±mantavih±ra½ gantv± tatr±pi gaºh±ti, tassa imin± gahaºena purimaggahaºa½ paµippassambhati.Aparo “idha vasiss±m²”ti ±layamatta½ katv± s±mantavih±ra½ gantv± tattha sen±sana½gaºh±ti, tassa imin± gahaºeneva purimo ±layo paµippassambhati. Eko “idha vasiss±m²”tisen±sana½ v± gahetv± ±laya½ v± katv± s±mantavih±ra½ gantv± “idheva d±ni vasiss±m²”ti±laya½ karoti, iccassa ±layena v± gahaºa½, ±layena v± ±layo paµippassambhati,sabbattha pacchime gahaºe v± ±laye v± tiµµhati. Yo pana ekasmi½ vih±re sen±sana½gahetv± “aññasmi½ vih±re vasiss±m²”ti gacchati, tassa upac±ras²m±tikkame sen±sanagg±hopaµippassambhati. Yadi pana “tattha ph±su bhavissati, vasiss±mi, no ce, ±gamiss±m²”tigantv± aph±sukabh±va½ ñatv± pacch± v± gacchati, vaµµati.
Sen±sanagg±hakena ca sen±sana½ g±hetv± vass±v±sika½ g±hetabba½. G±hentenasace saªghiko ca saddh±deyyo c±ti dve c²varapaccay± honti, tesu ya½ bhikkh³ paµhama½gahitu½ icchanti, ta½ gahetv± tassa µhitikato paµµh±ya itaro g±hetabbo. “Sace bhikkh³na½appat±ya pariveºaggena sen±sane g±hiyam±ne eka½ pariveºa½ mah±l±bha½ hoti, dasav± dv±dasa v± c²var±ni labhanti, ta½ vijaµetv± aññesu al±bhakesu ±v±sesu pakkhipitv±aññesampi bhikkh³na½ g±hetabban”ti mah±sumatthero ±ha. Mah±padumatthero pan±ha“na eva½ k±tabba½. Manuss± hi attano ±v±sapaµijagganatth±ya paccaya½ denti,tasm± aññehi bhikkh³hi tattha pavisitabban”ti.
221. Sace panettha mah±thero paµikkosati “m±, ±vuso, eva½ g±hetha, bhagavato anusiµµhi½karotha. Vuttañheta½ bhagavat± “anuj±n±mi, bhikkhave, pariveºaggena g±hetun”ti(c³¼ava. 318). Tassa paµikkosan±ya aµµhatv± “bhante, bhikkh³ bah³, paccayo mando,saªgaha½ k±tu½ vaµµat²”ti saññ±petv± g±hetabbameva. G±hentena ca sammatena bhikkhun±mah±therassa santika½ gantv± eva½ vattabba½ “bhante, tumh±ka½ sen±sana½ p±puº±ti,paccaya½ dh±reth±”ti. Asukakulassa paccayo asukasen±sanañca mayha½ p±puº±ti, ±vusoti.P±puº±ti bhante, gaºhatha nanti. Gaºh±mi, ±vusoti. Gahita½ hoti. “Sace pana‘gahita½ vo, bhante’ti vutte ‘gahita½ me’ti v±, ‘gaºhissatha, bhante’ti vutte ‘gaºhiss±m²’tiv± vadati, aggahita½ hot²”ti mah±sumatthero ±ha. Mah±padumatthero pan±ha “at²t±n±gatavacana½v± hotu vattam±navacana½ v±, satupp±damatta½ ±layakaraºamattameva cettha pam±ºa½, tasm±gahitameva hot²”ti.
Yopi pa½suk³liko bhikkhu sen±sana½ gahetv± paccaya½ vissajjeti, ayampi na aññasmi½±v±se pakkhipitabbo, tasmi½yeva pariveºe aggis±l±ya v± d²ghas±l±ya v± rukkham³lev± aññassa g±hetu½ vaµµati. Pa½suk³liko “vas±m²”ti sen±sana½ jaggissati,itaro “paccaya½ gaºh±m²”ti eva½ dv²hi k±raºehi sen±sana½ sujaggitatara½ bhavissati.Mah±paccariya½ pana vutta½ “pa½suk³like v±satth±ya sen±sana½ gaºhante sen±sanagg±hakenavattabba½, ‘bhante idha paccayo atthi, so ki½ k±tabbo’ti. Tena ‘heµµh± añña½ g±h±peh²’tivattabbo. Sace pana kiñci avatv±va vasati, vuµµhavassassa ca p±dam³le µhapetv± s±µaka½denti, vaµµati. Atha ‘vass±v±sika½ dem±’ti vadanti, tasmi½ sen±sane vassa½vuµµhabhikkh³na½p±puº±t²”ti. Yesa½ pana sen±sana½ natthi, kevala½ paccayameva denti, tesa½ paccaya½avass±v±sikasen±sane g±hetu½ vaµµati. Manuss± th³pa½ katv± vass±v±sika½ g±h±penti.Th³po n±ma asen±sana½, tassa sam²pe rukkhe v± maº¹ape v± upanibandhitv±g±hetabba½. Tena bhikkhun± cetiya½ jaggitabba½. Bodhirukkhabodhighara-±sanagharasammuñjani-aµµad±ru-aµµavaccakuµidv±rakoµµhakap±n²yakuµip±n²yam±¼akadantakaµµham±¼akesupieseva nayo. Bhojanas±l± pana sen±sanameva, tasm± ta½ ekassa v± bah³na½ v± paricchinditv±g±hetu½ vaµµat²ti sabbamida½ vitth±rena mah±paccariya½ vutta½.
Sen±sanagg±hakena pana p±µipada-aruºato paµµh±ya y±va puna aruºa½ na bhijjati, t±va g±hetabba½.Idañhi sen±sanagg±hassa khetta½. Sace p±tova g±bhite sen±sane añño vitakkac±rikobhikkhu ±gantv± sen±sana½ y±cati, “gahita½, bhante, sen±sana½, vass³pagato saªgho,ramaº²yo vih±ro, rukkham³l±d²su yattha icchatha, tattha vasath±”ti vattabbo. Pacchimavass³pan±yikadivasepana sace k±la½ ghosetv± sannipatite saªghe koci dasahattha½ vattha½ ±haritv± vass±v±sika½deti, ±gantuko ce bhikkhu saªghatthero hoti, tassa d±tabba½. Navako ce hoti,sammatena bhikkhun± saªghatthero vattabbo “sace, bhante, icchatha, paµhamabh±ga½ muñcitv± ida½vattha½ gaºhath±”ti, amuñcantassa na d±tabba½. Sace pana pubbe g±hita½ muñcitv± gaºh±ti,d±tabba½. Eteneva up±yena dutiyattherato paµµh±ya parivattetv± pattaµµh±neva ±gantukassad±tabba½. Sace pana paµhamavass³pagat± dve t²ºi catt±ri pañca v± vatth±ni alatthu½, laddha½laddha½ eteneva up±yena vissajj±petv± y±va ±gantukassa samaka½ hoti, t±va d±tabba½.Tena samake laddhe avasiµµho anubh±go ther±sane d±tabbo. Paccuppanne l±bhe sati µhitik±yag±hetu½ katika½ k±tu½ vaµµati.
Sace dubbhikkha½ hoti, dv²supi vass³pan±yik±su vass³pagat± bhikkh³ bhikkh±ya kilamant±“±vuso, idha vasant± sabbeva kilam±ma, s±dhu vata dve bh±g± homa, yesa½ ñ±tipav±ritaµµh±n±niatthi, te tattha vasitv± pav±raº±ya ±gantv± attano patta½ vass±v±sika½ gaºhant³”tivadanti, tesu ye tattha vasitv± pav±raº±ya ±gacchanti, tesa½ apaloketv± vass±v±sika½d±tabba½. S±diyant±pi hi teneva vass±v±sikassa s±mino, kh²yant±pi ca ±v±sik±neva ad±tu½ labhanti. Kurundiya½ pana vutta½ “katikavatta½ k±tabba½ ‘sabbesa½no idha y±gubhatta½ nappahoti, sabh±gaµµh±ne vasitv± ±gacchatha, tumh±ka½patta½ vass±v±sika½ labhissath±’ti. Tañce eko paµib±hati, supaµib±hita½. Noce paµib±hati, katik± sukat±. Pacch± tesa½ tattha vasitv± ±gat±na½ apaloketv±d±tabba½, apalokanak±le paµib±hitu½ na labbhat²”ti. Punapi vutta½ “sace vass³pagatesuekacc±na½ vass±v±sike ap±puºante bhikkh³ katika½ karonti ‘chinnavass±na½ vass±v±sikañcaid±ni uppajjanakavass±v±sikañca imesa½ d±tu½ ruccat²’ti, eva½ katik±yakat±ya g±hitasadisameva hoti, uppannuppanna½ tesameva d±tabban”ti. Tem±sa½ p±n²ya½upaµµh±petv± vih±ramaggacetiyaªgaºabodhiyaªgaº±ni jaggitv± bodhirukkhe udaka½ siñcitv±pakkantopi vibbhantopi vass±v±sika½ labhatiyeva. Bhatiniviµµhañhi tena kata½, saªghika½pana apalokanakamma½ katv± g±hita½ antovasse vibbhantopi labhateva, paccayavasena g±hita½pana na labhat²ti vadanti.
Sace vuµµhavasso disa½gamiko bhikkhu ±v±sikassa hatthato kiñcideva kappiyabhaº¹a½ gahetv±“asukakule mayha½ vass±v±sika½ patta½, ta½ gaºhath±”ti vatv± gataµµh±ne vibbhamati,vass±v±sika½ saªghika½ hoti. Sace pana manusse sammukh± sampaµicch±petv± gacchati,labhati. “Ida½ vass±v±sika½ amh±ka½ sen±sane vutthabhikkhuno dem±”ti vutteyassa g±hita½, tasseva hoti. Sace pana sen±sanas±mikassa piyakamyat±ya puttadh²t±dayobah³ni vatth±ni ±haritv± “amh±ka½ sen±sane dem±”ti denti, tattha vass³pagatassaekameva vattha½ d±tabba½, ses±ni saªghik±ni honti. Vass±v±sikaµhitik±ya g±hetabb±ni,µhitik±ya asati ther±sanato paµµh±ya g±hetabb±ni. Sen±sane vass³pagata½ bhikkhu½ niss±yauppannena cittappas±dena bah³ni vatth±ni ±haritv± “sen±sanassa dem±”ti dinnesupieseva nayo. Sace pana p±dam³le µhapetv± “etassa bhikkhuno dem±”ti vadanti, tassevahonti.
Ekassa gehe dve vass±v±sik±ni, paµhamabh±go s±maºerassa g±hito hoti, dutiyo ther±sane.So eka½ dasahattha½, eka½ aµµhahattha½ s±µaka½ peseti “vass±v±sika½ pattabhikkh³na½deth±”ti, vicinitv± varabh±ga½ s±maºerassa datv± anubh±go ther±sane d±tabbo Sace pana ubhopi ghara½ netv± bhojetv± sayameva p±dam³le µhapeti, ya½ yassadinna½, tadeva tassa hoti. Ito para½ mah±paccariya½ ±gatanayo hoti– ekassa gharedaharas±maºerassa vass±v±sika½ p±puº±ti, so ce pucchati “amh±ka½ vass±v±sika½kassa pattan”ti, “s±maºerass±”ti avatv± “d±nak±le j±nissas²”ti vatv±d±nadivase eka½ mah±thera½ pesetv± n²har±petabba½. Sace yassa vass±v±sika½ patta½,so vibbhamati v± k±la½ v± karoti, manuss± ce pucchanti “kassa amh±ka½ vass±v±sika½pattan”ti, tesa½ yath±bh³ta½ ±cikkhitabba½. Sace te vadanti “tumh±ka½ dem±”ti,tassa bhikkhuno p±puº±ti. Atha saªghassa v± gaºassa v± denti, saªghassa v± gaºassa v± p±puº±ti.Sace vass³pagat± suddhapa½suk³lik±yeva honti, ±netv± dinna½ vass±v±sika½ sen±sanaparikkh±ra½v± katv± µhapetabba½, bimbohan±d²ni v± k±tabb±n²ti.

Aya½ t±va antovasse vass³pan±yikadivasavasena

Sen±sanagg±hakath±.

222. Ayamaparopi utuk±le antar±muttako n±ma sen±sanagg±ho veditabbo. Divasavasenahi tividho sen±sanagg±ho purimako pacchimako antar±muttakoti. Vuttañheta½–
“Tayome, bhikkhave, sen±sanagg±h±, purimako pacchimako antar±muttako. Aparajjugat±ya±s±¼hiy± purimako g±hetabbo, m±sagat±ya ±s±¼hiy± pacchimako g±hetabbo,aparajjugat±ya pav±raº±ya ±yati½ vass±v±satth±ya antar±muttako g±hetabbo”ti (mah±va.318).
Etesu (c³¼ava. aµµha. 318) t²su sen±sanagg±hesu purimako pacchimako c±ti ime dveg±h± th±var±, antar±muttako pana sen±sanapaµijagganattha½ bhagavat± anuññ±to. Tath± hiekasmi½ vih±re mah±l±bha½ sen±sana½ hoti, sen±sanas±mik± vass³pagata½ bhikkhu½sabbapaccayehi sakkacca½ upaµµhahitv± pav±retv± gamanak±le bahu½ samaºaparikkh±ra½ denti,mah±ther± d³ratova ±gantv± vass³pan±yikadivase ta½ gahetv± ph±su½ vasitv±vuµµhavass± l±bha½ gaºhitv± pakkamanti. ¾v±sik± “maya½ etthuppanna½ l±bha½ na labh±ma,nicca½ ±gantukamah±ther±va labhanti, teyeva na½ ±gantv± paµijaggissant²”ti palujjantampina olokenti. Bhagav± tassa paµijagganattha½ “aparajjugat±ya pav±raº±ya ±yati½ vass±v±satth±yaantar±muttako g±hetabbo”ti ±ha.
Ta½ g±hentena saªghatthero vattabbo “bhante, antar±muttakasen±sana½ gaºhath±”ti. Sacegaºh±ti d±tabba½. No ce, eteneva up±yena anuthera½ ±di½ katv± yo gaºh±ti,tassa antamaso s±maºerassapi d±tabba½. Tena ta½ sen±sana½ aµµha m±se paµijaggitabba½,chadanabhittibh³m²su ya½ kiñci khaº¹a½ v± phulla½ v± hoti, ta½ sabba½ paµisaªkharitabba½.Uddesaparipucch±d²hi divasa½ khepetv± ratti½ tattha vasitu½ vaµµati, ratti½ pariveºevasitv± tattha divasa½ khepetumpi vaµµati, rattindiva½ tattheva vasitumpi vaµµati, utuk±le±gat±na½ vu¹¹h±na½ na paµib±hitabba½. Vass³pan±yikadivase pana sampatte sace saªghatthero“mayha½ ida½ pana sen±sana½ deth±”ti vadati, na labhati. “Bhante, ida½ antar±muttaka½gahetv± ekena bhikkhun± paµijaggitan”ti vatv± na d±tabba½, aµµha m±se paµijaggitabhikkhussevag±hita½ hoti. Yasmi½ pana sen±sane ekasa½vacchare dvikkhattu½ paccaye denti cham±saccayenacham±saccayena, ta½ antar±muttaka½ na g±hetabba½. Yasmi½ v± tikkhattu½ denti catum±saccayenacatum±saccayena, yasmi½ v± catukkhattu½ denti tem±saccayena tem±saccayena, ta½ antar±muttaka½na g±hetabba½. Paccayeneva hi ta½ paµijaggana½ labhissati. Yasmi½ pana ekasa½vaccharesakideva bah³ paccaye denti, eta½ antar±muttaka½ g±hetabbanti.
223. “Anuj±n±mi, bhikkhave, akata½ v± vih±ra½ vippakata½ v± navakamma½ d±tu½,khuddake vih±re kamma½ oloketv± chappañcavassika½ navakamma½ d±tu½, a¹¹hayogekamma½ oloketv± sattaµµhavassika½ navakamma½ d±tu½, mahallake vih±re p±s±dev± kamma½ oloketv± dasadv±dasavassika½ navakamma½ d±tun”ti (c³¼ava. 323) vacanatoakata½ vippakata½ v± sen±sana½ ekassa bhikkhuno apalokanena v± kammav±c±ya v±s±vetv± navakamma½ katv± vasitu½ yath±vuttak±laparicchedavasena d±tabba½.Navakammiko bhikkhu antovasse ta½ ±v±sa½ labhati, utuk±le paµib±hitu½ na labhati.Laddhanavakammena pana bhikkhun± v±sipharasunikh±dan±d²ni gahetv± saya½ na k±tabba½, kat±kata½j±nitabba½. Sace so ±v±so j²rati, ±v±sas±mikassa v± tassa va½se uppannassav± kassaci kathetabba½ “±v±so te nassati, jaggatha eta½ ±v±san”ti. Saceso na sakkoti, bhikkh³hi ñ±t²hi v± upaµµh±kehi v± sam±d±petv± jaggitabbo. Sacetepi na sakkonti, saªghikena paccayena jaggitabbo, tasmimpi asati eka½ ±v±sa½vissajjetv± avases± jaggitabb±, bah³ vissajjetv± eka½ saºµhapetumpi vaµµatiyeva.
Dubbhikkhe bhikkh³su pakkantesu sabbe ±v±s± nassanti, tasm± eka½ v± dve v± tayov± ±v±se vissajjetv± tato y±gubhattac²var±d²ni paribhuñjantehi ses±v±s± jaggitabb±yeva.
Kurundiya½ pana vutta½ “saªghike paccaye asati eko bhikkhu ‘tuyha½ ekamañcaµµh±na½gahetv± jagg±h²’ti vattabbo. Sace bahutara½ icchati, tibh±ga½ v± upa¹¹habh±ga½ v± datv±pijagg±petabba½. Atha thambhamattamevettha avasiµµha½, bahukamma½ k±tabbanti na icchati, ‘tuyha½puggalikameva katv± jagg±h²’ti d±tabba½. Evampi hi ‘saªghassa bhaº¹akaµhapanaµµh±nañca navak±nañcavasanaµµh±na½ labhissat²’ti jagg±petabbo. Eva½ jaggito pana tasmi½ j²vante puggalikohoti, mate saªghikova. Sace saddhivih±rik±na½ d±tuk±mo hoti, kamma½ oloketv±tibh±ga½ v± upa¹¹ha½ v± puggalika½ katv± jagg±petabbo. Evañhi saddhivih±rik±na½ d±tu½labhati. Eva½ jagganake pana asati eka½ ±v±sa½ vissajjetv±ti-±din± nayena jagg±petabbo”tivutta½. Idampi ca añña½ tattheva vutta½.
Dve bhikkh³ saªghikabh³mi½ gahetv± sodhetv± saªghikasen±sana½ karonti, yena s± bh³mipaµhama½ gahit±, so s±m². Ubhopi puggalika½ karonti, soyeva s±m². So saªghika½karoti, itaro puggalika½ karoti, añña½ ce bahu sen±sanaµµh±na½ atthi, puggalika½karontopi na v±retabbo. Aññasmi½ pana t±dise patir³pe µh±ne asati ta½paµib±hitv± saªghika½ karonteneva k±tabba½. Ya½ pana tassa tattha vayakamma½ kata½,ta½ d±tabba½. Sace pana kat±v±se v± ±v±sakaraºaµµh±ne v± ch±y³pagaphal³pag± rukkh± honti,apaloketv± h±retabb±. Puggalik± ce honti, s±mik± ±pucchitabb±. No cedenti, y±vatatiyaka½ ±pucchitv± “rukkha-agghanakam³la½ dass±m±”ti h±retabb±.
224. Yo pana saªghika½ vallimattampi aggahetv± ±harimena upakaraºena saªghik±ya bh³miy±puggalikavih±ra½ k±reti, upa¹¹ha½ saªghika½ hoti, upa¹¹ha½ puggalika½. P±s±doce hoti, heµµh±p±s±do saªghiko, upari puggaliko. Sace yo heµµh±p±s±da½ icchati,heµµh±p±s±da½ tassa hoti. Atha heµµh± ca upari ca icchati, ubhayattha upa¹¹ha½ labhati. Dvesen±san±ni k±reti, eka½ saªghika½, eka½ puggalika½. Sace vih±re uµµhitenadabbasambh±rena k±reti, tibh±ga½ labhati. Sace akataµµh±ne caya½ v± pamukha½ v± karotibahikuµµe, upa¹¹ha½ saªghassa, upa¹¹ha½ tassa. Atha mahanta½ visama½ p³retv± apade pada½dassetv± kata½ hoti, anissaro tattha saªgho.
Sace bhikkhu saªghikavih±rato gop±nasi-±d²ni gahetv± aññasmi½ saªghik±v±se yojeti,suyojit±ni. Puggalik±v±se yojentehi pana m³la½ v± d±tabba½, paµip±katika½v± k±tabba½. Cha¹¹itavih±rato mañcap²µh±d²ni theyyacittena gaºhanto uddh±reyeva bhaº¹agghenak±retabbo. “Puna ±v±sikak±le dass±m²”ti gahetv± saªghikaparibhogena paribhuñjantassanaµµha½ sunaµµha½, jiººa½ sujiººa½. Aroga½ ce, p±katika½ k±tabba½, puggalikaparibhogenaparibhuñjantassa naµµha½ v± jiººa½ v± g²v± hoti. Tato dv±rav±tap±n±d²ni saªghik±v±sev± puggalik±v±se v± yojit±ni, paµid±tabb±niyeva. Sace koci saªghiko vih±roundriyati, ya½ tattha mañcap²µh±dika½, ta½ guttatth±ya aññatra haritu½ vaµµati. Tasm±aññatra haritv± saªghikaparibhogena paribhuñjantassa naµµha½ sunaµµha½, jiººa½ sujiººa½. Sacearoga½, tasmi½ vih±re paµisaªkhate puna p±katika½ k±tabba½. Puggalikaparibhogenaparibhuñjato naµµha½ v± jiººa½ v± g²v± hoti, tasmi½ paµisaªkhate d±tabbameva. Aya½ sen±sanagg±hakath±.
225. Aya½ panettha catupaccayas±dh±raºakath± (c³¼ava. aµµha. 325 pakkhikabhatt±dikath±)–sammatena appamattakavissajjakena bhikkhun± c²varakamma½ karontassa “s³ci½ deh²”tivadato ek± d²gh±, ek± rass±ti dve s³ciyo d±tabb±. “Avibhatta½ saªghikabhaº¹an”tipucchitabbakicca½ natthi. Pipphalatthikassa eko pipphalako, kant±ra½ paµipajjituk±massaup±hanayuga¼a½, k±yabandhanatthikassa k±yabandhana½, “a½sabaddhako me jiººo”ti ±gatassaa½sabaddhako, pariss±vanatthikassa pariss±vana½ d±tabba½, dhammakaraºatthikassa dhammakaraºo.Sace paµµako na hoti, dhammakaraºo paµµakena saddhi½ d±tabbo. “¾gantukapatta½ ±ropess±m²”tiy±cantassa kusiy± ca a¹¹hakusiy± ca pahonaka½ d±tabba½. “Maº¹ala½ nappahot²”ti±gatassa maº¹ala½ eka½ d±tabba½, a¹¹hamaº¹al±ni dve d±tabb±ni, dve maº¹al±ni y±cantassana d±tabb±ni. Anuv±taparibhaº¹atthikassa ekassa c²varassa pahonaka½ d±tabba½, sappinavan²t±di-atthikassagil±nassa eka½ bhesajja½ n±¼imatta½ katv± tato tatiyakoµµh±so d±tabbo. Eva½ t²ºidivas±ni datv± n±¼iy± paripuºº±ya catutthadivasato paµµh±ya saªgha½ ±pucchitv± d±tabba½,gu¼apiº¹epi ekadivasa½ tatiyabh±go d±tabbo. Eva½ t²hi divasehi niµµhite piº¹etato para½ saªgha½ ±pucchitv± d±tabba½. Sammannitv± µhapitay±gubh±jak±d²hi ca bh±jan²yaµµh±na½±gatamanuss±na½ an±pucchitv±va upa¹¹habh±go d±tabbo. Asammatehi pana apaloketv± d±tabboti.
Saªghassa santaka½ sammatena v± ±ºattehi v± ±r±mik±d²hi d²yam±na½, gih²nañca santaka½ s±mikena v± ±ºattena v± d²yam±na½ “aparassa bh±ga½ deh²”ti asanta½ puggala½vatv± gaºhato bhaº¹±deyya½. Aññena d²yam±na½ gaºhanto bhaº¹agghena k±retabbo. Asammatenav± an±ºattena v± d²yam±ne “aparampi bh±ga½ deh²”ti vatv± v± k³µavass±nigaºetv± v± gaºhanto uddh±reyeva bhaº¹agghena k±retabbo. Itarehi d²yam±na½ eva½ gaºhatobhaº¹±deyya½ s±mikena pana “imassa deh²”ti d±pita½ v± saya½ dinna½ v± sudinnantiaya½ sabbaµµhakath±vinicchayato s±ro.
Piº¹±ya paviµµhassapi odanapaµiv²so anto-upac±ras²m±ya½ µhitasseva gahetu½vaµµati. Yadi pana d±yak± “bahi-upac±ras²maµµh±nampi, bhante, gaºhatha, ±gantv± paribhuñjissant²”tivadanti, eva½ antog±maµµh±nampi gahetu½ vaµµati.
P±¼i½ aµµhakathañceva, oloketv± vicakkhaºo;
saªghike paccaye eva½, appamattova bh±jayeti.

Iti p±¼imuttakavinayavinicchayasaªgahe sabb±k±rato

Catupaccayabh±jan²yavinicchayakath± samatt±.