17. P±r±yanatthutig±th±niddeso

93. Idamavoca bhagav± magadhesu viharanto p±s±ºake cetiye, paric±rakaso¼as±na½ [paric±ritaso¼asanna½ (sy±. ka.)] br±hmaº±na½ ajjhiµµho puµµho puµµho pañha½ by±k±si.
Idamavoca bhagav±ti ida½ p±r±yana½ avoca. Bhagav±ti g±rav±dhivacanameta½…pe… sacchik± paññatti, yadida½ bhagav±ti– idamavoca bhagav±. Magadhesu viharantoti magadhan±make janapade viharanto iriyanto vattento p±lento yapento y±pento. P±s±ºake cetiyeti p±s±ºakacetiya½ vuccati buddh±sananti– magadhesu viharanto p±s±ºake cetiye. Paric±rakaso¼as±na½ br±hmaº±nanti piªgiyo [siªgiyo (ka.)] br±hmaºo b±varissa br±hmaºassa paddho paddhacaro paric±rako [paric±riko (sy±. ka.)] sisso. Piªgiyena [tena (ka.)] te so¼as±ti– evampi paric±rakaso¼as±na½ br±hmaº±na½. Atha v±, te so¼asa br±hmaº± buddhassa bhagavato paddh± paddhacar± paric±rak± siss±ti– evampi paric±rakaso¼as±na½ br±hmaº±na½.
Ajjhiµµho puµµho puµµho pañha½ by±k±s²ti. Ajjhiµµhoti ajjhiµµho ajjhesito. Puµµho puµµhoti puµµho puµµho pucchito pucchito y±cito y±cito ajjhesito ajjhesito pas±dito pas±dito. Pañha½ by±k±s²ti pañha½ by±k±si ±cikkhi desesi paññapesi paµµhapesi vivari vibhaji utt±n²-±k±si pak±ses²ti– ajjhiµµho puµµho puµµho pañha½ by±k±si. Teneta½ vuccati–
“Idamavoca bhagav± magadhesu viharanto p±s±ºake cetiye, paric±rakaso¼as±na½ br±hmaº±na½ ajjhiµµho puµµho puµµho pañha½ by±k±s²”ti.
94. Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññ±ya dhammamaññ±ya dhamm±nudhamma½ paµipajjeyya, gaccheyyeva jar±maraºassa p±ra½. P±raªgaman²y± ime dhamm±ti. Tasm± imassa dhammapariy±yassa “p±r±yanan”teva adhivacana½.
Ekamekassa cepi pañhass±ti ekamekassa cepi ajitapañhassa, ekamekassa cepi tissametteyyapañhassa, ekamekassa cepi puººakapañhassa, ekamekassa cepi mettag³pañhassa, ekamekassa cepi dhotakapañhassa, ekamekassa cepi upas²vapañhassa, ekamekassa cepi nandakapañhassa, ekamekassa cepi hemakapañhassa, ekamekassa cepi todeyyapañhassa, ekamekassa cepi kappapañhassa, ekamekassa cepi jatukaººipañhassa, ekamekassa cepi bhadr±vudhapañhassa, ekamekassa cepi udayapañhassa, ekamekassa cepi pos±lapañhassa, ekamekassa cepi moghar±japañhassa, ekamekassa cepi piªgiyapañhass±ti– ekamekassa cepi pañhassa.
Atthamaññ±ya dhammamaññ±y±ti sveva pañho dhammo, visajjana½ [vissajjana½ (ka.)] atthoti attha½ aññ±ya j±nitv± tulayitv± t²rayitv± vibh±vayitv± vibh³ta½ katv±ti– atthamaññ±ya. Dhammamaññ±y±ti dhamma½ aññ±ya j±nitv± tulayitv± t²rayitv± vibh±vayitv± vibh³ta½ katv±ti– dhammamaññ±y±ti– atthamaññ±ya dhammamaññ±ya. Dhamm±nudhamma½ paµipajjeyy±ti samm±paµipada½ anulomapaµipada½ apaccan²kapaµipada½ anvatthapaµipada½ dhamm±nudhammapaµipada½ paµipajjeyy±ti– dhamm±nudhamma½ paµipajjeyya. Gaccheyyeva jar±maraºassa p±ranti jar±maraºassa p±ra½ vuccati amata½ nibb±na½. Yo so sabbasaªkh±rasamatho sabb³padhippaµinissaggo taºhakkhayo vir±go nirodho nibb±na½. Gaccheyyeva jar±maraºassa p±ranti jar±maraºassa p±ra½ gaccheyya, p±ra½ adhigaccheyya, p±ra½ adhiphasseyya, p±ra½ sacchikareyy±ti– gaccheyyeva jar±maraºassa p±ra½. P±raªgaman²y± ime dhamm±ti ime dhamm± p±raªgaman²y±. P±ra½ p±penti p±ra½ samp±penti p±ra½ samanup±penti, jar±maºassa taraº±ya [t±raº±ya (sy±.)] sa½vattant²ti– p±raªgaman²y± ime dhamm±ti.
Tasm± imassa dhammapariy±yass±ti. Tasm±ti tasm± ta½k±raº± ta½hetu tappaccay± ta½nid±n±ti– tasm±. Imassa dhammapariy±yass±ti imassa p±r±yanass±ti– tasm± imassa dhammapariy±yassa. P±r±yananteva adhivacananti p±ra½ vuccati amata½ nibb±na½…pe… nirodho nibb±na½. Ayana½ vuccati maggo, seyyathida½ samm±diµµhi…pe… samm±sam±dhi. Adhivacananti saªkh± samaññ± paññatti voh±ro n±ma½ n±makamma½ n±madheyya½ nirutti byañjana½ abhil±poti– p±r±yananteva adhivacana½. Teneta½ vuccati–
“Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññ±ya dhammamaññ±ya dhamm±nudhamma½ paµipajjeyya, gaccheyyeva jar±maraºassa p±ra½. P±raªgaman²y± ime dhamm±ti. Tasm± imassa dhammapariy±yassa ‘p±r±yanan’teva adhivacanan”ti.
95. Ajito tissametteyyo, puººako atha mettag³;
dhotako upas²vo ca, nando ca atha hemako.
96. Todeyyakapp± dubhayo, jatukaºº² ca paº¹ito;
bhadr±vudho udayo ca, pos±lo c±pi br±hmaºo;
moghar±j± ca medh±v², piªgiyo ca mah±-isi.
97. Ete buddha½ up±gacchu½, sampannacaraºa½ isi½;
pucchant± nipuºe pañhe, buddhaseµµha½ up±gamu½.
Ete buddha½ up±gacchunti. Eteti so¼asa p±r±yaniy± br±hmaº±. Buddhoti yo so bhagav± sayambh³ an±cariyako pubbe ananussutesu dhammesu s±ma½ sacc±ni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññuta½ patto balesu ca vas²bh±va½. Buddhoti kenaµµhena buddho? Bujjhit± sacc±n²ti buddho, bodhet± paj±y±ti buddho, sabbaññut±ya buddho, sabbadass±vit±ya buddho, abhiññeyyat±ya buddho, visavit±ya buddho, kh²º±savasaªkh±tena buddho, nirupalepasaªkh±tena buddho, ekantav²tar±goti buddho, ekantav²tadosoti buddho, ekantav²tamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho, ek±yanamagga½ gatoti buddho, eko anuttara½ samm±sambodhi½ abhisambuddhoti buddho, abuddhivihatatt± buddhipaµil±bh±ti buddho. Buddhoti neta½ n±ma½ m±tar± kata½ na pitar± kata½ na bh±tar± kata½ na bhaginiy± kata½ na mitt±maccehi kata½ na ñ±tis±lohitehi kata½ na samaºabr±hmaºehi kata½ na devat±hi kata½. Vimokkhantikameta½ buddh±na½ bhagavant±na½ bodhiy± m³le saha sabbaññutañ±ºassa paµil±bh± sacchik± paññatti yadida½ buddhoti. Ete buddha½ up±gacchunti ete buddha½ up±gami½su upasaªkami½su payirup±si½su paripucchi½su paripañhi½s³ti– ete buddha½ up±gacchu½.
Sampannacaraºa½ isinti caraºa½ vuccati s²l±c±ranibbatti. S²lasa½varopi caraºa½, indriyasa½varopi caraºa½, bhojane mattaññut±pi caraºa½, j±gariy±nuyogopi caraºa½, sattapi saddhamm± caraºa½, catt±ripi jh±n±ni caraºa½. Sampannacaraºanti sampannacaraºa½ seµµhacaraºa½ viseµµhacaraºa½ [visiµµhacaraºa½ (ka.)] p±mokkhacaraºa½ uttamacaraºa½ pavaracaraºa½. Is²ti isi bhagav± mahanta½ s²lakkhandha½ es² gaves² pariyes²ti isi…pe… mahesakkhehi v± sattehi esito gavesito pariyesito– “kaha½ buddho, kaha½ bhagav±, kaha½ devadevo kaha½ nar±sabho”ti– is²ti– sampannacaraºa½ isi½.
Pucchant± nipuºe pañheti. Pucchant±ti pucchant± y±cant± ajjhesant± pas±dent±. Nipuºe pañheti gambh²re duddase duranubodhe sante paº²te atakk±vacare nipuºe paº¹itavedan²ye pañheti– pucchant± nipuºe pañhe.
Buddhaseµµha½ up±gamunti. Buddhoti yo so bhagav±…pe… sacchik± paññatti, yadida½ buddhoti. Seµµhanti agga½ seµµha½ viseµµha½ p±mokkha½ uttama½ pavara½ buddha½ up±gamu½ up±gami½su upasaªkami½su payirup±si½su paripucchi½su paripañhi½s³ti– buddhaseµµha½ up±gamu½. Teneta½ vuccati–
“Ete buddha½ up±gacchu½, sampannacaraºa½ isi½;
pucchant± nipuºe pañhe, buddhaseµµha½ up±gamun”ti.
98. Tesa½ buddho paby±k±si, pañha½ puµµho yath±tatha½;
pañh±na½ veyy±karaºena, tosesi br±hmaºe muni.
Tesa½ buddho paby±k±s²ti. Tesanti so¼as±na½ p±r±yaniy±na½ br±hmaº±na½. Buddhoti yo so bhagav±…pe… sacchik± paññatti, yadida½ buddhoti. Paby±k±s²ti tesa½ buddho paby±k±si ±cikkhi desesi paññapesi paµµhapesi vivari vibhaji utt±n²-ak±si pak±ses²ti– tesa½ buddho paby±k±si.
Pañha½ puµµho yath±tathanti. Pañha½ puµµhoti pañha½ puµµho pucchito y±cito ajjhesito pas±dito. Yath±tathanti yath± ±cikkhitabba½ tath± ±cikkhi yath± desitabba½ tath± desesi, yath± paññapetabba½ tath± paññapesi, yath± paµµhapetabba½ tath± paµµhapesi, yath± vivaritabba½ tath± vivari yath± vibhajitabba½ tath± vibhaji, yath± utt±n²k±tabba½ tath± utt±n²-ak±si, yath± pak±sitabba½ tath± pak±ses²ti– pañha½ puµµho yath±tatha½.
Pañh±na½ veyy±karaºen±ti pañh±na½ veyy±karaºena ±cikkhanena desanena paññapanena paµµhapanena vivaraºena vibhajanena utt±n²kammena pak±sanen±ti– pañh±na½ veyy±karaºena.
Tosesi br±hmaºe mun²ti. Toses²ti tosesi vitosesi pas±desi ±r±dhesi attamane ak±si. Br±hmaºeti so¼asa p±r±yaniye br±hmaºe. Mun²ti mona½ vuccati ñ±ºa½…pe… saªgaj±lamaticca so mun²ti– tosesi br±hmaºe muni. Teneta½ vuccati–
“Tesa½ buddho paby±k±si, pañha½ puµµho yath±tatha½;
pañh±na½ veyy±karaºena, tosesi br±hmaºe mun²”ti.
99. Te tosit± cakkhumat±, buddhen±diccabandhun±;
brahmacariyamacari½su, varapaññassa santike.
Te tosit± cakkhumat±ti. Teti so¼asa p±r±yaniy± br±hmaº±. Tosit±ti tosit± vitosit± pas±dit± ±r±dhit± attaman± kat±ti– te tosit±. Cakkhumat±ti bhagav± pañcahi cakkh³hi cakkhum±– ma½sacakkhun±pi cakkhum±, dibbacakkhun±pi cakkhum±, paññ±cakkhun±pi cakkhum±, buddhacakkhun±pi cakkhum±, samantacakkhun±pi cakkhum±. Katha½ bhagav± ma½sacakkhun±pi cakkhum±…pe… eva½ bhagav± samantacakkhun±pi cakkhum±ti– te tosit± cakkhumat±.
Buddhen±diccabandhun±ti. Buddhoti yo so bhagav±…pe… sacchik± paññatti, yadida½ buddhoti. ¾diccabandhun±ti ±dicco vuccati s³riyo. So gotamo gottena, bhagav±pi gotamo gottena, bhagav± s³riyassa gottañ±tako gottabandhu. Tasm± buddho ±diccabandh³ti– buddhen±diccabandhun±.
Brahmacariyamacari½s³ti brahmacariya½ vuccati asaddhammasam±pattiy± ±rati virati paµivirati veramaº² viramaºa½ akiriy± akaraºa½ anajjh±patti vel±-anatikkamo setugh±to. Api ca, nippariy±yavasena brahmacariya½ vuccati ariyo aµµhaªgiko maggo, seyyathida½– samm±diµµhi, samm±saªkappo, samm±v±c±, samm±kammanto, samm±-±j²vo, samm±v±y±mo, samm±sati, samm±sam±dhi. Brahmacariyamacari½s³ti brahmacariya½ cari½su acari½su sam±d±ya vatti½s³ti– brahmacariyamacari½su.
Varapaññassa santiketi varapaññassa aggapaññassa seµµhapaññassa viseµµhapaññassa p±mokkhapaññassa uttamapaññassa pavarapaññassa. Santiketi santike s±mant± ±sanne avid³re upakaµµheti– varapaññassa santike. Teneta½ vuccati–
“Te tosit± cakkhumat±, buddhen±diccabandhun±;
brahmacariyamacari½su, varapaññassa santike”ti.
100. Ekamekassa pañhassa, yath± buddhena desita½;
tath± yo paµipajjeyya, gacche p±ra½ ap±rato.
Ekamekassa pañhass±ti ekamekassa ajitapañhassa, ekamekassa tissametteyyapañhassa…pe… ekamekassa piªgiyapañhass±ti– ekamekassa pañhassa.
Yath± buddhena desitanti. Buddhoti yo so bhagav± sayambh³…pe… sacchik± paññatti, yadida½ buddhoti. Yath± buddhena desitanti yath± buddhena ±cikkhita½ desita½ paññapita½ paµµhapita½ vivarita½ vibhajita½ [vibhatta½ (sy±.)] utt±n²kata½ pak±sitanti– yath± buddhena desita½.
Tath± yo paµipajjeyy±ti samm±paµipada½ anulomapaµipada½ apaccan²kapaµipada½ anvatthapaµipada½ dhamm±nudhammapaµipada½ paµipajjeyy±ti– tath± yo paµipajjeyya.
Gacche p±ra½ ap±ratoti p±ra½ vuccati amata½ nibb±na½…pe… nirodho nibb±na½; ap±ra½ vuccanti kiles± ca khandh± ca abhisaªkh±r± ca. Gacche p±ra½ ap±ratoti ap±rato p±ra½ gaccheyya, p±ra½ adhigaccheyya, p±ra½ phasseyya, p±ra½ sacchikareyy±ti– gacche p±ra½ ap±rato. Teneta½ vuccati–
“Ekamekassa pañhassa, yath± buddhena desita½;
tath± yo paµipajjeyya, gacche p±ra½ ap±rato”ti.
101. Ap±r± p±ra½ gaccheyya, bh±vento maggamuttama½;
maggo so p±ra½ gaman±ya, tasm± p±r±yana½ iti.
Ap±r± p±ra½ gaccheyy±ti ap±ra½ vuccanti kiles± ca khandh± ca abhisaªkh±r± ca; p±ra½ vuccati amata½ nibb±na½…pe… taºhakkhayo vir±go nirodho nibb±na½. Ap±r± p±ra½ gaccheyy±ti ap±r± p±ra½ gaccheyya, p±ra½ adhigaccheyya, p±ra½ phasseyya, p±ra½ sacchikareyy±ti– ap±r± p±ra½ gaccheyya.
Bh±vento maggamuttamanti maggamuttama½ vuccati ariyo aµµhaªgiko maggo, seyyathida½– samm±diµµhi…pe… samm±sam±dhi. Maggamuttamanti magga½ agga½ seµµha½ viseµµha½ p±mokkha½ uttama½ pavara½. Bh±ventoti bh±vento ±sevanto bahul²karontoti– bh±vento maggamuttama½.
Maggo so p±ra½ gaman±y±ti–
Maggo pantho patho pajjo [addho (ka.)], añjasa½ vaµum±yana½;
n±v± uttarasetu ca, kullo ca bhisi saªkamo [saªgamo (sy±. ka.) passa-dh±tum±l±ya½ maggadh±tuvaººan±ya½].
P±ra½ gaman±y±ti p±ra½ gaman±ya p±ra½ samp±pan±ya p±ra½ samanup±pan±ya jar±maraºassa taraº±y±ti– maggo so p±ra½ gaman±ya.
Tasm± p±r±yana½ it²ti. Tasm±ti tasm± ta½k±raº± ta½hetu tappaccay± ta½nid±n±. P±ra½ vuccati amata½ nibb±na½…pe… nirodho nibb±na½. Ayana½ vuccati maggo. It²ti padasandhi…pe… pad±nupubbat±peta½ it²ti– tasm± p±r±yana½ iti. Teneta½ vuccati–
“Ap±r± p±ra½ gaccheyya, bh±vento maggamuttama½;
maggo so p±ra½ gaman±ya, tasm± p±r±yana½ it²”ti.

P±r±yanatthutig±th±niddeso sattarasamo.