Pariggah± c±pi kutopah³t±ti pariggah± kutopah³t± kutoj±t± kutosañj±t± kutonibbatt± kuto-abhinibbatt± kutop±tubh³t±, ki½nid±n± ki½samuday± ki½j±tik± ki½pabhav±ti pariggah±na½ m³la½ pucchati hetu½ pucchati…pe… samudaya½ pucchati papucchati y±cati ajjhesati pas±det²ti– pariggah± c±pi kutopah³t±. Kismi½ asante na mamattamatth²ti. Kismi½ asante asa½vijjam±ne natthi anupalabbham±ne mamatt± natthi na santi na sa½vijjanti nupalabbhanti, pah²n± samucchinn± v³pasant± paµipassaddh± abhabbuppattik± ñ±ºaggin± da¹¹h±ti– kismi½ asante na mamattamatthi. Kismi½ vibh³te na phusanti phass±ti. Kismi½ vibh³te vibhavite atikkante samatikkante v²tivatte phass± na phusant²ti– kismi½ vibh³te na phusanti phass±. Ten±ha so nimmito–
“Phasso nu lokasmi½ kutonid±no, pariggah± c±pi kutopah³t±;
kismi½ asante na mamattamatthi, kismi½ vibh³te na phusanti phass±”ti.
107. N±mañca r³pañca paµicca phasso, icch±nid±n±ni pariggah±ni;
icch±yasanty± na mamattamatthi, r³pe vibh³te na phusanti phass±.
N±mañca r³pañca paµicca phassoti. Cakkhuñca paµicca r³pe ca uppajjati cakkhuviññ±ºa½, tiººa½ saªgati phasso. Cakkhu ca [cakkhuñca (bah³su)] r³p± ca r³pasmi½ cakkhusamphassa½ µhapetv± sampayuttak± dhamm± n±masmi½. Evampi n±mañca r³pañca paµicca phasso. Sotañca paµicca sadde ca uppajjati sotaviññ±ºa½, tiººa½ saªgati phasso. Sotañca sadd± ca r³pasmi½ sotasamphassa½ µhapetv± sampayuttak± dhamm± n±masmi½. Evampi n±mañca r³pañca paµicca phasso. Gh±nañca paµicca gandhe ca uppajjati gh±naviññ±ºa½, tiººa½ saªgati phasso. Gh±nañca gandh± ca r³pasmi½ gh±nasamphassa½ µhapetv± sampayuttak± dhamm± n±masmi½. Evampi n±mañca r³pañca paµicca phasso. Jivhañca paµicca rase ca uppajjati jivh±viññ±ºa½, tiººa½ saªgati phasso. Jivh± ca ras± ca r³pasmi½ jivh±samphassa½ µhapetv± sampayuttak± dhamm± n±masmi½. Evampi n±mañca r³pañca paµicca phasso. K±yañca paµicca phoµµhabbe ca uppajjati k±yaviññ±ºa½, tiººa½ saªgati phasso. K±yo ca phoµµhabb± ca r³pasmi½ k±yasamphassa½ µhapetv± sampayuttak± dhamm± n±masmi½. Evampi n±mañca r³pañca paµicca phasso. Manañca paµicca dhamme ca uppajjati manoviññ±ºa½, tiººa½ saªgati phasso. Vatthu r³pa½ r³pasmi½, dhamm± r³pino r³pasmi½ manosamphassa½ µhapetv± sampayuttak± dhamm± n±masmi½. Evampi n±mañca r³pañca paµicca phasso. Icch±nid±n±ni pariggah±n²ti. Icch± vuccati taºh±. Yo r±go s±r±go…pe… abhijjh± lobho akusalam³la½. Pariggah±ti dve pariggah±– taºh±pariggaho ca diµµhipariggaho ca…pe… aya½ taºh±pariggaho…pe… aya½ diµµhipariggaho. Icch±nid±n±ni pariggah±n²ti. Pariggah± icch±nid±n± icch±hetuk± icch±paccay± icch±k±raº± icch±pabhav±ti– icch±nid±n±ni pariggah±ni. Icch±yasanty± na mamattamatth²ti. Icch± vuccati taºh±. Yo r±go s±r±go…pe… abhijjh± lobho akusalam³la½. Mamatt±ti dve mamatt±– taºh±mamattañca diµµhimamattañca …pe… ida½ taºh±mamatta½ …pe… ida½ diµµhimamatta½. Icch±yasanty± na mamattamatth²ti. Icch±ya asanty± asa½vijjam±n±ya natthi anupalabbham±n±ya mamatt± natthi na santi na sa½vijjanti nupalabbhanti, pah²n± samucchinn± v³pasant± paµipassaddh± abhabbuppattik± ñ±ºaggin± da¹¹h±ti– icch±yasanty± na mamattamatthi. R³pe vibh³te na phusanti phass±ti. R³peti catt±ro ca mah±bh³t± catunnañca mah±bh³t±na½ up±d±ya r³pa½. R³pe vibh³teti cat³h±k±rehi [cat³hi k±raºehi (sy±.)] r³pa½ vibh³ta½ hoti– ñ±tavibh³tena [ñ±ºavibh³tena (s².), tadaµµhakath±ya½ pana ñ±tav²tivatten±ti dissati], t²raºavibh³tena, pah±navibh³tena, samatikkamavibh³tena. Katha½ ñ±tavibh³tena r³pa½ vibh³ta½ hoti? R³pa½ j±n±ti– “ya½ kiñci r³pa½ sabba½ r³pa½ catt±ri ca mah±bh³t±ni catunnañca mah±bh³t±na½ up±d±ya r³pan”ti j±n±ti passati. Eva½ ñ±tavibh³tena r³pa½ vibh³ta½ hoti. Katha½ t²raºavibh³tena r³pa½ vibh³ta½ hoti? Eva½ ñ±ta½ katv± r³pa½ t²reti, aniccato dukkhato rogato gaº¹ato sallato aghato ±b±dhato parato palokato ²tito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaªguto adhuvato at±ºato aleºato asaraºato rittato tucchato suññato anattato ±d²navato vipariº±madhammato as±rakato agham³lato vadhakato vibhavato s±savato saªkhatato m±r±misato j±tidhammato jar±dhammato by±dhidhammato maraºadhammato, sokaparidevadukkhadomanassup±y±sadhammato sa½kilesikadhammato samudayato atthaªgamato, ass±dato ±d²navato nissaraºato t²reti. Eva½ t²raºavibh³tena r³pa½ vibh³ta½ hoti. Katha½ pah±navibh³tena r³pa½ vibh³ta½ hoti? Eva½ t²rayitv± r³pe chandar±ga½ pajahati vinodeti byanti½ karoti anabh±va½ gameti. Vuttañheta½ bhagavat±– “yo, bhikkhave, r³pe chandar±go ta½ pajahatha. Eva½ ta½ r³pa½ pah²na½ bhavissati ucchinnam³la½ t±l±vatthukata½ anabh±va½kata½ ±yati½ anupp±dadhamman”ti. Eva½ pah±navibh³tena r³pa½ vibh³ta½ hoti. Katha½ samatikkamavibh³tena r³pa½ vibh³ta½ hoti. Catasso ar³pasam±pattiyo paµiladdhassa r³p± vibh³t± honti vibh±vit± atikkant± samatikkant± v²tivatt±. Eva½ samatikkamavibh³tena r³pa½ vibh³ta½ hoti. Imehi cat³hi k±raºehi r³pa½ vibh³ta½ hoti. R³pe vibh³te na phusanti phass±ti. R³pe vibh³te vibh±vite atikkante samatikkante v²tivatte pañca phass± na phusanti– cakkhusamphasso, sotasamphasso, gh±nasamphasso, jivh±samphasso, k±yasamphassoti– r³pe vibh³te na phusanti phass±. Ten±ha bhagav±–
“N±mañca r³pañca paµicca phasso, icch±nid±n±ni pariggah±ni;
icch±yasanty± na mamattamatthi, r³pe vibh³te na phusanti phass±”ti.
108. Katha½ sametassa vibhoti r³pa½, sukha½ dukhañc±pi [dukkha½ v±pi (sy±.)] katha½ vibhoti;
eta½ me pabr³hi yath± vibhoti, ta½ j±niy±m±ti [j±niss±m±ti (s². ka.)] me mano ahu.
Katha½ sametassa vibhoti r³panti. Katha½ sametass±ti katha½ sametassa katha½ paµipannassa katha½ iriyantassa katha½ vattentassa katha½ p±lentassa katha½ yapentassa katha½ y±pentassa r³pa½ vibhoti vibh±v²yati atikkam²yati samatikkam²yati [vibh±viyyati atikkamiyyati samatikkamiyyati (bah³su)] v²tivatt²yat²ti– katha½ sametassa vibhoti r³pa½. Sukha½ dukhañc±pi katha½ vibhot²ti sukhañca dukkhañca katha½ vibhoti vibh±v²yati atikkam²yati samatikkam²yati v²tivatt²yat²ti– sukha½ dukhañc±pi katha½ vibhoti. Eta½ me pabr³hi yath± vibhot²ti. Etanti ya½ pucch±mi ya½ y±c±mi ya½ ajjhes±mi ya½ pas±dem²ti– eta½. Me pabr³h²ti me pabr³hi ±cikkha desehi paññapehi paµµhapehi vivara vibhaja utt±n²karohi pak±seh²ti– eta½ me pabr³hi. Yath± vibhot²ti yath± vibhoti vibh±v²yati atikkam²yati samatikkam²yati v²tivatt²yat²ti– eta½ me pabr³hi yath± vibhoti. Ta½ j±niy±m±ti me mano ah³ti. Ta½ j±niy±m±ti ta½ j±neyy±ma ±j±neyy±ma vij±neyy±ma paµivij±neyy±ma paµivijjheyy±m±ti– ta½ j±niy±ma. Iti me mano ah³ti iti me mano ahu, iti me citta½ ahu iti me saªkappo ahu, iti me viññ±ºa½ ah³ti– ta½ j±niy±ma iti me mano ahu. Ten±ha so nimmito–
“Katha½ sametassa vibhoti r³pa½, sukha½ dukhañc±pi katha½ vibhoti;
eta½ me pabr³hi yath± vibhoti, ta½ j±niy±m±ti me mano ah³”ti.
109. Na saññasaññ² na visaññasaññ², nopi asaññ² na vibh³tasaññ²;
eva½ sametassa vibhoti r³pa½, saññ±nid±n± hi papañcasaªkh±.
Na saññasaññ² na visaññasaññ²ti. Saññasaññino vuccanti ye pakatisaññ±ya µhit±, napi so pakatisaññ±ya µhito. Visaññasaññino vuccanti ummattak± ye ca khittacitt± [ukkhittacitt± (sy±.)], napi so ummattako, nopi khittacittoti– na saññasaññ² na visaññasaññ². Nopi asaññ² na vibh³tasaññ²ti. Asaññino vuccanti nirodhasam±pann± ye ca asaññasatt±, napi so nirodhasam±panno, napi asaññasatto. Vibh³tasaññino vuccanti ye catunna½ ar³pasam±patt²na½ l±bhino, napi so catunna½ ar³pasam±patt²na½ l±bh²ti– nopi asaññ² na vibh³tasaññ². Eva½ sametassa vibhoti r³panti. Idha bhikkhu sukhassa ca pah±n±…pe… catuttha½ jh±na½ upasampajja viharati. So eva½ sam±hite citte parisuddhe pariyod±te anaªgaºe vigat³pakkilese mudubh³te kammaniye µhite ±neñjappatte ±k±s±nañc±yatanasam±pattipaµil±bhatth±ya citta½ abhin²harati abhininn±meti ±ruppamaggasamaªg²ti. Eva½ sametassa eva½ paµipannassa eva½ iriyantassa eva½ vattentassa eva½ p±lentassa eva½ yapentassa eva½ y±pentassa r³pa½ vibhoti vibh±v²yati atikkam²yati samatikkam²yati v²tivatt²yat²ti– eva½ sametassa vibhoti r³pa½. Saññ±nid±n± hi papañcasaªkh±ti. Papañc±yeva papañcasaªkh± taºh±papañcasaªkh±, diµµhipapañcasaªkh±, m±napapañcasaªkh± saññ±nid±n± saññ±samuday± saññ±j±tik± saññ±pabhav±ti– saññ±nid±n± hi papañcasaªkh±. Ten±ha bhagav±–
“Na saññasaññ² na visaññasaññ², nopi asaññ² na vibh³tasaññ²;
eva½ sametassa vibhoti r³pa½, saññ±nid±n± hi papañcasaªkh±”ti.
110. Ya½ ta½ apucchimha akittay² no, añña½ ta½ pucch±ma tadiªgha br³hi;
ett±vatagga½ nu vadanti heke, yakkhassa suddhi½ idha paº¹it±se;
ud±hu aññampi vadanti etto.
Ya½ ta½ apucchimha akittay² noti. Ya½ ta½ apucchimha ay±cimha ajjhesimha pas±dayimha. Akittay² noti kittita½ pakittita½ ±cikkhita½ desita½ paññapita½ paµµhapita½ vivaµa½ vibhatta½ utt±n²kata½ pak±sitanti– ya½ ta½ apucchimha akittay² no. Añña½ ta½ pucch±ma tadiªgha br³h²ti. Añña½ ta½ pucch±ma, añña½ ta½ y±c±ma, añña½ ta½ ajjhes±ma, añña½ ta½ pas±dema, uttari½ ta½ pucch±ma. Tadiªgha br³h²ti iªgha br³hi ±cikkha desehi paññapehi paµµhapehi vivara vibhaja utt±n²karohi pak±seh²ti– añña½ ta½ pucch±ma tadiªgha br³hi. Ett±vatagga½ nu vadanti heke yakkhassa suddhi½ idha paº¹it±seti. Eke samaºabr±hmaº± et± ar³pasam±pattiyo agga½ seµµha½ visiµµha½ p±mokkha½ uttama½ pavara½ vadanti kathenti bhaºanti d²payanti voharanti. Yakkhass±ti sattassa narassa m±navassa posassa puggalassa j²vassa j±gussa jantussa indagussa manujassa. Suddhinti suddhi½ visuddhi½ parisuddhi½ mutti½ vimutti½ parimutti½. Idha paº¹it±seti idha paº¹itav±d± thirav±d± ñ±yav±d± hetuv±d± lakkhaºav±d± k±raºav±d± µh±nav±d± sak±ya laddhiy±ti– ett±vatagga½ nu vadanti heke yakkhassa suddhi½ idha paº¹it±se. Ud±hu aññampi vadanti ettoti. Ud±hu eke samaºabr±hmaº± et± ar³pasam±pattiyo atikkamitv± samatikkamitv± v²tivattetv± etto ar³pasam±pattito añña½ uttari½ yakkhassa suddhi½ visuddhi½ parisuddhi½ mutti½ vimutti½ parimutti½ vadanti kathenti bhaºanti d²payanti voharant²ti– ud±hu aññampi vadanti etto. Ten±ha so nimmito–
“Ya½ ta½ apucchimha akittay² no, añña½ ta½ pucch±ma tadiªgha br³hi;
ett±vatagga½ nu vadanti heke, yakkhassa suddhi½ idha paº¹it±se;
ud±hu aññampi vadanti etto”ti.
111. Ett±vataggampi vadanti heke, yakkhassa suddhi½ idha paº¹it±se;
tesa½ paneke samaya½ vadanti, anup±disese kusal±vad±n±.
Ett±vataggampi vadanti heke, yakkhassa suddhi½ idha paº¹it±seti. Santeke samaºabr±hmaº± sassatav±d±, et± ar³pasam±pattiyo agga½ seµµha½ visiµµha½ p±mokkha½ uttama½ pavara½ vadanti kathenti bhaºanti d²payanti voharanti. Yakkhass±ti sattassa narassa m±navassa posassa puggalassa j²vassa j±gussa jantussa indagussa manujassa. Suddhinti suddhi½ visuddhi½ parisuddhi½, mutti½ vimutti½ parimutti½. Idha paº¹it±seti idha paº¹itav±d± thirav±d± ñ±yav±d± hetuv±d± lakkhaºav±d± k±raºav±d± µh±nav±d± sak±ya laddhiy±ti– ett±vataggampi vadanti heke yakkhassa suddhi½ idha paº¹it±se. Tesa½ paneke samaya½ vadanti, anup±disese kusal±vad±n±ti tesa½yeva samaºabr±hmaº±na½ eke samaºabr±hmaº± ucchedav±d± bhavatajjit± vibhava½ abhinandanti, te sattassa sama½ upasama½ v³pasama½ nirodha½ paµipassaddhinti vadanti, yato ki½, bho, aya½ att± k±yassa bhed± ucchijjati vinassati na hoti para½ maraº±, ett±vat± anup±disesoti. Kusal±vad±n±ti kusalav±d± paº¹itav±d± thirav±d± ñ±yav±d± hetuv±d± lakkhaºav±d± k±raºav±d± µh±nav±d± sak±ya laddhiy±ti– tesa½ paneke samaya½ vadanti anup±disese kusal±vad±n±. Ten±ha bhagav±–
“Ett±vataggampi vadanti heke, yakkhassa suddhi½ idha paº¹it±se;
tesa½ paneke samaya½ vadanti, anup±disese kusal±vad±n±”ti.
112. Ete ca ñatv± upanissit±ti, ñatv± mun² nissaye so v²ma½s²;
ñatv± vimutto na viv±dameti, bhav±bhav±ya na sameti dh²ro.
Ete ca ñatv± upanissit±ti. Eteti diµµhigatike. Upanissit±ti sassatadiµµhinissit±ti ñatv±, ucchedadiµµhinissit±ti ñatv±, sassatucchedadiµµhinissit±ti ñatv± j±nitv± tulayitv± t²rayitv± vibh±vayitv± vibh³ta½ katv±ti– ete ca ñatv± upanissit±ti. Ñatv± mun² nissaye so v²ma½s²ti. Mun²ti. Mona½ vuccati ñ±ºa½…pe… saªgaj±lamaticca so muni. Muni sassatadiµµhinissit±ti ñatv±, ucchedadiµµhinissit±ti ñatv±, sassatucchedadiµµhinissit±ti ñatv± j±nitv± tulayitv± t²rayitv± vibh±vayitv± vibh³ta½ katv±. So v²ma½s²ti paº¹ito paññav± buddhim± ñ±º² vibh±v² medh±v²ti ñatv± muni nissaye so v²ma½s². Ñatv± vimutto na viv±damet²ti ñatv± j±nitv± tulayitv± t²rayitv± vibh±vayitv± vibh³ta½ katv± Vimuttoti mutto vimutto parimutto suvimutto accanta-anup±d±vimokkhena. “Sabbe saªkh±r± anicc±”ti ñatv± j±nitv± tulayitv± t²rayitv± vibh±vayitv± vibh³ta½ katv± mutto vimutto parimutto suvimutto accanta-anup±d±vimokkhena. “Sabbe saªkh±r± dukkh±”ti… “sabbe dhamm± anatt±”ti…pe… “ya½ kiñci samudayadhamma½ sabba½ ta½ nirodhadhamman”ti ñatv± j±nitv± tulayitv± t²rayitv± vibh±vayitv± vibh³ta½ katv± mutto vimutto parimutto suvimutto accanta-anup±d±vimokkhen±ti– ñatv± vimutto. Na viv±damet²ti na kalaha½ karoti, na bhaº¹ana½ karoti, na viggaha½ karoti, na viv±da½ karoti, na medhaga½ karoti. Vuttañheta½ bhagavat±– “eva½ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu na kenaci sa½vadati, na kenaci vivadati, yañca loke vutta½ tena ca voharati apar±masan”ti– ñatv± vimutto na viv±dameti. Bhav±bhav±ya na sameti dh²roti. Bhav±bhav±y±ti bhav±ya kammabhav±ya punabbhav±ya k±mabhav±ya kammabhav±ya k±mabhav±ya punabbhav±ya r³pabhav±ya, kammabhav±ya r³pabhav±ya punabbhav±ya ar³pabhav±ya, kammabhav±ya ar³pabhav±ya punabbhav±ya punappunabbhav±ya punappunagatiy± punappuna-upapattiy± punappunapaµisandhiy± punappuna-attabh±v±ya punappun±bhinibbattiy± na sameti na sam±gacchati na gaºh±ti na par±masati n±bhinivisati. Dh²roti dh²ro paº¹ito paññav± buddhim± ñ±º² vibh±v² medh±v²ti– bhav±bhav±ya na sameti dh²ro. Ten±ha bhagav±–
“Ete ca ñatv± upanissit±ti, ñatv± mun² nissaye so v²ma½s²;
ñatv± vimutto na viv±dameti, bhav±bhav±ya na sameti dh²ro”ti.
Kalahaviv±dasuttaniddeso ek±dasamo.