Adadi, adadu½, adadi½su. Adado, adadittha. Adadi½, adadimh±. Adad±, adad³. Adadase, adadivha½. Adada½, adadimhe. Ajjatan²sahitar³p±ni.
“Dadissati, dadissanti” icc±di sabba½ neyya½. Bhavissant²sahitar³p±ni.
“Adadis±, dadiss±, adadissa½su, dadissa½su” icc±di ca sabba½ neyya½. K±l±tipattisahitar³p±ni.
Apar±nipi vattam±n±disahitar³p±ni bhavanti. Deti, denti. Desi, detha. Demi, dammi, dema, damma. Detu, dentu. Dehi, detha. Demi, dammi, dema, damma. Attanopad±ni appasiddh±ni. Sattam²nayo ca parokkh±nayo ca appasiddho. Hiyuttan²nayo pana ajjatan²nayo ca koci koci pasiddho p±¼iya½ ±gatatt±, sakk± ca “ad±, ad³, ado, adan”ti-±din± yojetu½. Tath± hi nayo dissati. Ad± d±na½ purindado. Varañceme ado sakka. Br±hmaº±na½ ada½ gaja½. Ad±sime. Ada½su te mamok±sa½. Ad±si½ br±hmaºe tad±ti. “Dassati, dassanti” icc±di sabba½ neyya½. “Adass±, dass±, adassa½su, dassa½su, dassi½su” icc±di ca sabba½ neyya½.
Tath± ±dad±ti, ±dadanti. ¾dad±si, ±dad±tha. ¾dad±mi, ±dad±ma. Kacc±yanamate “±datte”ti attanopada½ vutta½. Eva½ “±dad±tu, ±dadeyya” icc±di sabba½ neyya½. ¾detu ±deyya icc±di yath±raha½ yojetabba½. Evameva ca “d±peti, ±d±pet²”ti-±d²nipi yath±raha½ yojetabb±ni.
D±kucchite gamane. D±ti. Sudd±ti. Suddo, sudd². Tattha suddoti sudd±t²ti suddo, parapothan±diludd±c±rakammun± d±rukamm±dikhudd±c±rakammun± ca lahu½ lahu½ kucchita½ gacchat²ti attho. Tath± hi su iti s²ghatthe nip±to, iti garahattho dh±tu kucchitagativ±cakatt±. Suddassa bhariy± sudd².
Du gatiya½. Davati. Dumo. Ettha ca davati gacchati m³lakkhandhas±kh±viµapapattapallavapupphaphalehi vuddhi½ vir³¼hi½ vepulla½ p±puº±t²ti dumo.
Desodhane. Sodhana½ pariyod±pana½. D±yati. D±yana½. Yath± g±yati, g±yana½. D±yitu½, d±yitv±, dh±t±vayavassek±rassa ±y±deso. “D±tu½, datv±” iccapi r³p±ni.
Tatra d±tunti sodhetu½. Datv±ti sodhetv±ti attho gahetabbo. Tath± hi “b±lo abyatto nappaµibalo anuyuñjiyam±no anuyoga½ d±tun”ti ettha d±tunti padassa sodhetunti attho. Keci “d±natthan”ti attha½ vadanti, ta½ na yutta½. Na hi yo parehi anuyuñjiyati, so anuyoga½ deti n±m±ti. Tasm± “±cariyassa anuyoga½ datv± b±r±ºasi½ pacc±gacch²”ti-±d²supi anuyoga½ datv±ti anuyoga½ sodhetv±ti atthoyeva gahetabbo. Tath± hi pubb±cariyehi “anuyogad±panatthan”ti etasmi½ padese esoyevattho vibh±vito. Katha½? Anuyogad±panatthanti anuyoga½ sodh±petu½. Vimaddakkhamañhi s²han±da½ nadanto atthato anuyoga½ sodheti n±ma, anuyuñjanto ca na½ sodh±peti n±m±ti. Idampi ca tehi vutta½. D±tunti sodhetu½. Keci “d±natthan”ti attha½ vadanti, ta½ na yutta½. Na hi yo s²han±da½ nadati, so eva tattha anuyoga½ det²ti. Samantapaµµh±namah±pakaraºa sa½vaººan±yampi pubb±cariyehi “d±na½ datv±ti ta½ cetana½ pariyod±petv±”ti sodhanattho vutto. Dullabh± aya½ n²ti s±dhuka½ citte µhapetabb±.
De p±lane. D²yati. D±na½, udd±na½ d±yitu½, d±yitv±. Tattha d±nanti duggatito d±yati rakkhat²ti d±na½, d±nacetan±. Udd±nanti vuttassa atthassa vakkham±nassa v± vippakiººabh±vena nassitu½ adatv± uddha½ d±na½ rakkhaºa½ udd±na½, saªgahavacananti attho. Atha v± udd±nanti pacchudd±n±dika½ udd±na½.
Kh±da bhakkhane. Kh±dati. Kh±dik±, kh±dana½, aññamaññakh±dik±. Pubbaphalakh±dik±, khajja½, kh±dan²ya½, khandh±.
Tattha khajjanti p³vo. Kh±dan²yanti p³vaphal±phal±di. “Kh±dan²ya½ v± bhojan²ya½ v±”ti visu½ bhojan²yassa vacanato kh±dana½ n±ma khajjassa v± kh±dan²yassa v± bhakkhana½. Apica hi½s±pi “kh±danan”ti vuccati. J±tijar±by±dhidukkh±d²hi khajjant²ti khandh±, r³pavedan±saññ±saªkh±raviññ±º±ni. “C²var±ni nassantipi ¹ayhantipi und³rehipi khajjant²”ti ettha viya khajjanti saddo kammattho.
Bada theriye. Thirabh±vo theriya½, yath± dakkhiya½. Badati. Badar², badara½. Atrida½ vuccati–
Kakkandhu badar² kol², kola½ kulavamiccapi;
tenila½ badarañc±ti, n±ma½ rukkhassa koliy±ti.
Khada dhitihi½s±su ca. Theriy±pekkh±ya cak±ro. Khadati. Khadiro.
Gada viyattiya½ v±c±ya½. Gadati. ¾gadana½, tatho ±gado etass±ti tath±gato. Suµµhu gadat²ti sugado.
Rada vilekhane. Radati. Radano, rado, d±µh±rado. Atra radanoti danto.
Nada abyattasadde. S²ho nadati, paºadati. N±do, nad². Pabbatesu van±d²su nadat²ti nad². Nada i iti dh±tudvayavasena pana “nadant² gacchat²ti nad²”tipi nibbacana½ vadanti.
Kecettha vadeyyu½ y± panes± “nada abyattasadde’ti dh±tu tumhehi vutt±, s± ki½niccamabyattasaddeyeva vattati, ud±hu katthaci viyattiyampi v±c±ya½ vattat²”ti? Niccamabyattasaddeyeva vattat²ti. Yajjeva½ “s²ho nadat²”ti-±d²su tiracch±nagat±disaddabh±vena avibh±vitatthat±ya nadasaddo abyattasaddo hotu, “s²ho viya aya½ puriso nadat²”ti-±d²su pana manussabh±s±pi abyattasaddo siy±ti? Tanna viyatt±pi sam±n± manussabh±s± s²ho viy±ti eva½ samupekkh±vasena s²hapadatthass±pekkhanato nadasaddena niddisiyati na puris±pekkhanavasena. Yath± hi val±hak³pam±vasena kathita½, “kathañca puggalo gajjit± ca vassit± ca hot²”ti p±¼iya½ gajjana½ vassanañca puggale alabbham±nampi val±hakassa gajjanavassanasadisat±ya bh±sanakaraºakriy±y³palabbhanato vattabbameva hoti, evameva nibbhayabh±vena s²han±dasadisiy± v±c±ya niccharaºato s²ho viya nadat²ti avibh±vitatthavantena nadasaddena manussabh±s±pi niddisitabb± hoti.
Ettha ca ambaphal³pam±dayopi ±haritv± dassetabb±. Na hi pakk±makat±d²ni puggalesu vijjanti, atha kho ambaphal±d²su eva vijjanti, eva½ santepi bhagavat± aññen±k±rena sadisatta½ vibh±vetu½ ambaphal³pam±dayo vutt±, evameva nadasaddo abyattasaddabh±vena tiracch±nagatasadd±d²su eva vattabbopi atthantaravibh±vanattha½ “s²ho viya nadat²”ti-±d²su manussabh±s±yampi r³¼hiy± vutto, na sabh±vato. Tath± hi sabh±vato nadasaddenapi vassitasadd±d²hipi manussabh±s± niddisitabb± na hot²ti. Yadi eva½–
“Suvij±na½ siªg±l±na½, sakuº±nañca vassita½;
manussavassita½ r±ja, dubbij±natara½ tato”ti
Ettha kasm± vassitasaddena manussabh±s± niddisiyat²ti? Sacca½ manussabh±s±pi vassitasaddena niddiµµh± dissati, eva½ santepi s± “suvij±na½ siªg±l±na½, sakuº±nañca vassitan”ti vassitasaddavasena payogassa vacanato tadanur³pa½ niddisitu½ arahat²ti mantv± vassitasaddasadis² niddiµµh±. Na hi “manusso vassat²”ti-±din± visu½ payog± dissanti, “sakuºo vassati, k³jat²”ti-±din± pana payog± dissanti, tasm± “saªg±ma½ otaritv±na, s²han±da½ nadi kuso”ti-±d²su viya yath±raha½ attho gahetabbo. Eva½ nadadh±tu sabh±vato abyattasaddeyeva hoti, na viyattiya½ v±c±yanti daµµhabba½.
Adda gatiya½ y±cane ca. Addati.
Nadda gadda sadde. Naddati. Gaddati.
Tadda hi½s±ya½. Taddati.
Kadda kucchite sadde. Kaddati. Kaddamo.
Khadda da½sane. Da½sanamiha dantasukatakattik± kriy± abhidh²yate. Sabh±vatt± dh±tuy± s±dhanappayogasamav±y². Khaddati.
Adi bandhane. Andati. Andu. Andusaddopanettha itthiliªgo gahetabbo p±¼iya½ itthiliªgappayogadassanato “seyyath±pi v±seµµha aya½ aciravat² nad² p³r± udakassa samatittik± k±kapeyy±, atha puriso ±gaccheyya p±ratthiko p±ragaves² p±rag±m² p±ra½ tarituk±mo, so orimat²re da¼h±ya anduy± pacch±b±ha½ g±¼habandhanabandho”ti. Tatra and³ti ya½ kiñci bandhana½ v±. “Yath± andughare puriso”ti hi vutta½. Bandhanaviseso v±, “andubandhan±d²ni chinditv± pal±yi½s³”ti hi vutta½. Apica andanaµµhena bandhanaµµhena andu viy±tipi andu, pañca k±maguº±. Vuttañheta½ bhagavat± “ime kho v±seµµha pañca k±maguº± ariyassa vinaye and³tipi bandhanantipi vuccant²”ti. Niggah²t±gamavasen±ya½ dh±tu vutt±. Katthaci pana vigataniggah²t±gamopi hoti, ta½ yath±? “Avijj± bhikkhave pubbaªgam± akusal±na½ dhamm±na½ sam±pattiy± anvadeva ahirikan”ti p±¼i. Ettha anu-andati anubandhat²ti anvadi. Anvadi eva anvadev±ti kitaviggaho sandhiviggaho ca veditabbo. Tath± hi aµµhakath±ya½ “anvadev±ti anubandham±namev±”ti vutta½, ta½ avijjamahirika½ anubandham±nameva hot²ti attho.
Idi paramissariye indati. Indana½, indo.
Ettha indoti adhipatibh³to yo koci. So hi indati paresu issariya½ p±puº±t²ti indoti vuccati. Apica indoti sakko. Sakkassa hi anek±ni n±m±ni–
Sakko purindado indo, vatrabh³ p±kas±sano;
sahassanetto maghav±, devar±j± sujampati.
Sahassakkho dasasata-locano vajir±vudho;
h³tapati mahindo ca, kosiyo devakuñjaro.
Sur±dhipo suran±tho, v±savo tidiv±dhibh³;
jamb±ri ceva vajira-hattho asuras±sano;
gandhar±j± devindo, surindo asur±bhibh³ti.
Eva½ anek±ni n±m±ni. Ekopi hi attho anekasaddappavattinimittat±ya anekan±mo. Ten±ha bhagav±–
Sakko mah±li dev±namindo pubbe manussabh³to sam±no magho n±ma m±ºavo ahosi, tasm± “maghav±”ti vuccati. Sakko mah±li dev±namindo pubbe manussabh³to sam±no pure d±na½ ad±si, tasm± “purindado”ti vuccati. Sakko mah±li dev±namindo pubbe manussabh³to sam±no sakkacca½ d±na½ ad±si, tasm± “sakko”ti vuccati. Sakko mah±li dev±namindo pubbe manussabh³to sam±no ±v±sa½ ad±si, tasm± “v±savo”ti vuccati. Sakko mah±li dev±namindo sahassa½ atth±na½ muhuttena cinteti, tasm± “sahassakkho”ti vuccati. Sakkassa mah±li dev±namindassa suj± n±ma asurakaññ± paj±pati, tasm± “sujampat²”ti vuccati. Sakko mah±li dev±namindo dev±na½ t±vati½s±na½ issariy±dhipacca½ rajja½ k±reti, tasm± “dev±namindo”ti vuccat²ti.
Evamekass±pi atthassa anek±ni saddappavattinimitt±ni dissanti.
Tath± hi yena pavattinimittena t±vati½s±dhipatimhi indasaddo pavatto, na tena tattha sakk±disadd± pavatt±, atha kho aññena. Tath± yena samm±diµµhiya½ paññ±saddo pavatto, na tena tattha vijj±disadd±. Yena sampayuttadhamm±na½ pubbaªgamabh±vena uppannadhammasmi½ cittasaddo pavatto, na tena tattha viññ±º±disadd±. Na hi vin± kenaci pavattinimittena saddo pavattat²ti. Ekopi attho sammutyattho ca paramattho ca anekasaddappavttinimittat±ya anekan±moti daµµhabba½.