5. M±gaº¹iyasutta½

207. Eva½ me suta½– eka½ samaya½ bhagav± kur³su viharati kamm±sadhamma½ n±ma kur³na½ nigamo, bh±radv±jagottassa br±hmaºassa agy±g±re tiºasanth±rake [tiºasantharake (s². sy±. ka½. p².)]. Atha kho bhagav± pubbaºhasamaya½ niv±setv± pattac²varam±d±ya kamm±sadhamma½ piº¹±ya p±visi. Kamm±sadhamma½ piº¹±ya caritv± pacch±bhatta½ piº¹ap±tapaµikkanto yena aññataro vanasaº¹o tenupasaªkami div±vih±r±ya. Ta½ vanasaº¹a½ ajjhog±hetv± aññatarasmi½ rukkham³le div±vih±ra½ nis²di. Atha kho m±gaº¹iyo [m±gandiyo (s². p².)] paribb±jako jaªgh±vih±ra½ anucaªkamam±no anuvicaram±no yena bh±radv±jagottassa br±hmaºassa agy±g±ra½ tenupasaªkami. Addas± kho m±gaº¹iyo paribb±jako bh±radv±jagottassa br±hmaºassa agy±g±re tiºasanth±raka½ paññatta½. Disv±na bh±radv±jagotta½ br±hmaºa½ etadavoca– “kassa nvaya½ bhoto bh±radv±jassa agy±g±re tiºasanth±rako paññatto, samaºaseyy±nur³pa½ [samaºaseyy±r³pa½ (s². p².)] maññe”ti? “Atthi, bho m±gaº¹iya, samaºo gotamo sakyaputto sakyakul± pabbajito. Ta½ kho pana bhavanta½ gotama½ eva½ kaly±ºo kittisaddo abbhuggato– ‘itipi so bhagav± araha½ samm±sambuddho vijj±caraºasampanno sugato lokavid³ anuttaro purisadammas±rathi satth± devamanuss±na½ buddho bhagav±’ti. Tasses± bhoto gotamassa seyy± paññatt±”ti. “Duddiµµha½ vata, bho bh±radv±ja, addas±ma; duddiµµha½ vata, bho bh±radv±ja, addas±ma! Ye maya½ tassa bhoto gotamassa bh³nahuno [bh³nahanassa (sy±. ka½.)] seyya½ addas±m±”ti. “Rakkhasseta½, m±gaº¹iya, v±ca½; rakkhasseta½ m±gaº¹iya, v±ca½. Bah³ hi tassa bhoto gotamassa khattiyapaº¹it±pi br±hmaºapaº¹it±pi gahapatipaº¹it±pi samaºapaº¹it±pi abhippasann± vin²t± ariye ñ±ye dhamme kusale”ti. “Sammukh± cepi maya½, bho bh±radv±ja, ta½ bhavanta½ gotama½ passeyy±ma, sammukh±pi na½ vadeyy±ma– ‘bh³nahu [bh³nahano (sy±. ka½.)] samaºo gotamo’ti. Ta½ kissa hetu? Evañhi no sutte ocarat²”ti. “Sace ta½ bhoto m±gaº¹iyassa agaru ±roceyy±mi ta½ [±roceyyameta½ (s². p².), ±rocess±mi tassa (sy±. ka½.)] samaºassa gotamass±”ti. “Appossukko bhava½ bh±radv±jo vuttova na½ vadeyy±”ti.
208. Assosi kho bhagav± dibb±ya sotadh±tuy± visuddh±ya atikkantam±nusik±ya bh±radv±jagottassa br±hmaºassa m±gaº¹iyena paribb±jakena saddhi½ ima½ kath±sall±pa½. Atha kho bhagav± s±yanhasamaya½ paµisall±n± vuµµhito yena bh±radv±jagottassa br±hmaºassa agy±g±ra½ tenupasaªkami; upasaªkamitv± nis²di bhagav± paññatte tiºasanth±rake. Atha kho bh±radv±jagotto br±hmaºo yena bhagav± tenupasaªkami; upasaªkamitv± bhagavat± saddhi½ sammodi. Sammodan²ya½ katha½ s±raº²ya½ v²tis±retv± ekamanta½ nis²di. Ekamanta½ nisinna½ kho bh±radv±jagotta½ br±hmaºa½ bhagav± etadavoca– “ahu pana te, bh±radv±ja, m±gaº¹iyena paribb±jakena saddhi½ ima½yeva tiºasanth±raka½ ±rabbha kocideva kath±sall±po”ti? Eva½ vutte, bh±radv±jagotto br±hmaºo sa½viggo lomahaµµhaj±to bhagavanta½ etadavoca– “etadeva kho pana maya½ bhoto gotamassa ±rocetuk±m±. Atha ca pana bhava½ gotamo anakkh±ta½yeva akkh±s²”ti. Ayañca hi [ayañca hida½ (s². sy±. ka½. p².)] bhagavato bh±radv±jagottena br±hmaºena saddhi½ antar±kath± vippakat± hoti. Atha kho m±gaº¹iyo paribb±jako jaªgh±vih±ra½ anucaªkamam±no anuvicaram±no yena bh±radv±jagottassa br±hmaºassa agy±g±ra½ yena bhagav± tenupasaªkami; upasaªkamitv± bhagavat± saddhi½ sammodi. Sammodan²ya½ katha½ s±raº²ya½ v²tis±retv± ekamanta½ nis²di. Ekamanta½ nisinna½ kho m±gaº¹iya½ paribb±jaka½ bhagav± etadavoca–
209. “Cakkhu½ kho, m±gaº¹iya, r³p±r±ma½ r³parata½ r³pasammudita½. Ta½ tath±gatassa danta½ gutta½ rakkhita½ sa½vuta½, tassa ca sa½var±ya dhamma½ deseti. Ida½ nu te eta½, m±gaº¹iya, sandh±ya bh±sita½– ‘bh³nahu samaºo gotamo”’ti? “Etadeva kho pana me, bho gotama, sandh±ya bh±sita½– ‘bh³nahu samaºo gotamo’ti. Ta½ kissa hetu? Evañhi no sutte ocarat²”ti. “Sota½ kho, m±gaº¹iya, sadd±r±ma½…pe… gh±na½ kho, m±gaº¹iya gandh±r±ma½… jivh± kho, m±gaº¹iya, ras±r±m± rasarat± rasasammudit±. S± tath±gatassa dant± gutt± rakkhit± sa½vut±, tass± ca sa½var±ya dhamma½ deseti. Ida½ nu te eta½, m±gaº¹iya, sandh±ya bh±sita½– ‘bh³nahu samaºo gotamo”’ti? “Etadeva kho pana me, bho gotama, sandh±ya bh±sita½– ‘bh³nahu samaºo gotamo’ti. Ta½ kissa hetu? Evañhi no sutte ocarat²”ti. “K±yo kho, m±gaº¹iya, phoµµhabb±r±mo phoµµhabbarato…pe… mano kho, m±gaº¹iya, dhamm±r±mo dhammarato dhammasammudito. So tath±gatassa danto gutto rakkhito sa½vuto, tassa ca sa½var±ya dhamma½ deseti. Ida½ nu te eta½, m±gaº¹iya, sandh±ya bh±sita½– ‘bh³nahu samaºo gotamo”’ti? “Etadeva kho pana me, bho gotama, sandh±ya bh±sita½– ‘bh³nahu samaºo gotamo’ti. Ta½ kissa hetu? Evañhi no sutte ocarat²”ti.
210. “Ta½ ki½ maññasi, m±gaº¹iya– ‘idhekacco cakkhuviññeyyehi r³pehi paric±ritapubbo assa iµµhehi kantehi man±pehi piyar³pehi k±m³pasa½hitehi rajan²yehi, so aparena samayena r³p±na½yeva samudayañca atthaªgamañca ass±dañca ±d²navañca nissaraºañca yath±bh³ta½ viditv± r³pataºha½ pah±ya r³papari¼±ha½ paµivinodetv± vigatapip±so ajjhatta½ v³pasantacitto vihareyya. Imassa pana te, m±gaº¹iya, kimassa vacan²ya”n’ti? “Na kiñci, bho gotama”. “Ta½ ki½ maññasi, m±gaº¹iya– ‘idhekacco sotaviññeyyehi saddehi…pe… gh±naviññeyyehi gandhehi… jivh±viññeyyehi rasehi… k±yaviññeyyehi phoµµhabbehi paric±ritapubbo assa iµµhehi kantehi man±pehi piyar³pehi k±m³pasa½hitehi rajan²yehi, so aparena samayena phoµµhabb±na½yeva samudayañca atthaªgamañca ass±dañca ±d²navañca nissaraºañca yath±bh³ta½ viditv± phoµµhabbataºha½ pah±ya phoµµhabbapari¼±ha½ paµivinodetv± vigatapip±so ajjhatta½ v³pasantacitto vihareyya. Imassa pana te, m±gaº¹iya, kimassa vacan²ya”n’ti? “Na kiñci, bho gotama”.
211. “Aha½ kho pana, m±gaº¹iya, pubbe ag±riyabh³to sam±no pañcahi k±maguºehi samappito samaªg²bh³to paric±resi½ cakkhuviññeyyehi r³pehi iµµhehi kantehi man±pehi piyar³pehi k±m³pasa½hitehi rajan²yehi, sotaviññeyyehi saddehi…pe… gh±naviññeyyehi gandhehi… jivh±viññeyyehi rasehi… k±yaviññeyyehi phoµµhabbehi iµµhehi kantehi man±pehi piyar³pehi k±m³pasa½hitehi rajan²yehi. Tassa mayha½, m±gaº¹iya, tayo p±s±d± ahesu½– eko vassiko, eko hemantiko, eko gimhiko. So kho aha½, m±gaº¹iya, vassike p±s±de vassike catt±ro [vassike p±s±de catt±ro (sy±. ka½.)] m±se nippurisehi t³riyehi [turiyehi (s². sy±. ka½. p².)] paric±rayam±no [paric±riyam±no (sabbattha)] na heµµh±p±s±da½ oroh±mi. So aparena samayena k±m±na½yeva samudayañca atthaªgamañca ass±dañca ±d²navañca nissaraºañca yath±bh³ta½ viditv± k±mataºha½ pah±ya k±mapari¼±ha½ paµivinodetv± vigatapip±so ajjhatta½ v³pasantacitto vihar±mi. So aññe satte pass±mi k±mesu av²tar±ge k±mataºh±hi khajjam±ne k±mapari¼±hena pari¹ayham±ne k±me paµisevante. So tesa½ na pihemi, na tattha abhiram±mi Ta½ kissa hetu? Y±haya½, m±gaº¹iya, rati, aññatreva k±mehi aññatra akusalehi dhammehi– api dibba½ sukha½ samadhigayha tiµµhati– t±ya ratiy± ramam±no h²nassa na pihemi, na tattha abhiram±mi.
212. “Seyyath±pi, m±gaº¹iya, gahapati v± gahapatiputto v± a¹¹ho mahaddhano mah±bhogo pañcahi k±maguºehi samappito samaªg²bh³to paric±reyya cakkhuviññeyyehi r³pehi…pe… phoµµhabbehi iµµhehi kantehi man±pehi piyar³pehi k±m³pasa½hitehi rajan²yehi. So k±yena sucarita½ caritv± v±c±ya sucarita½ caritv± manas± sucarita½ caritv± k±yassa bhed± para½ maraº± sugati½ sagga½ loka½ upapajjeyya dev±na½ t±vati½s±na½ sahabyata½. So tattha nandane vane acchar±saªghaparivuto dibbehi pañcahi k±maguºehi samappito samaªg²bh³to paric±reyya. So passeyya gahapati½ v± gahapatiputta½ v± pañcahi k±maguºehi samappita½ samaªg²bh³ta½ paric±rayam±na½.
“Ta½ ki½ maññasi, m±gaº¹iya, api nu so devaputto nandane vane acchar±saªghaparivuto dibbehi pañcahi k±maguºehi samappito samaªg²bh³to paric±rayam±no amussa gahapatissa v± gahapatiputtassa v± piheyya, m±nusak±na½ v± pañcanna½ k±maguº±na½ m±nusakehi v± k±mehi ±vaµµeyy±”ti? “No hida½, bho gotama”. Ta½ kissa hetu? M±nusakehi, bho gotama, k±mehi dibbak±m± abhikkantatar± ca paº²tatar± c±”ti. “Evameva kho aha½, m±gaº¹iya, pubbe ag±riyabh³to sam±no pañcahi k±maguºehi samappito samaªg²bh³to paric±resi½ cakkhuviññeyyehi r³pehi iµµhehi kantehi man±pehi piyar³pehi k±m³pasa½hitehi rajan²yehi, sotaviññeyyehi saddehi…pe… gh±naviññeyyehi gandhehi… jivh±viññeyyehi rasehi… k±yaviññeyyehi phoµµhabbehi iµµhehi kantehi man±pehi piyar³pehi k±m³pasa½hitehi rajan²yehi. So aparena samayena k±m±na½yeva samudayañca atthaªgamañca ass±dañca ±d²navañca nissaraºañca yath±bh³ta½ viditv± k±mataºha½ pah±ya k±mapari¼±ha½ paµivinodetv± vigatapip±so ajjhatta½ v³pasantacitto vihar±mi. So aññe satte pass±mi k±mesu av²tar±ge k±mataºh±hi khajjam±ne k±mapari¼±hena pari¹ayham±ne k±me paµisevante, so tesa½ na pihemi, na tattha abhiram±mi. Ta½ kissa hetu? Y±haya½, m±gaº¹iya, rati aññatreva k±mehi aññatra akusalehi dhammehi– api dibba½ sukha½ samadhigayha tiµµhati– t±ya ratiy± ramam±no h²nassa na pihemi, na tattha abhiram±mi.
213. “Seyyath±pi m±gaº¹iya, kuµµh² puriso arugatto pakkagatto kim²hi khajjam±no nakhehi vaºamukh±ni vippataccham±no aªg±rak±suy± k±ya½ parit±peyya. Tassa mitt±macc± ñ±tis±lohit± bhisakka½ sallakatta½ upaµµh±peyyu½. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajja½ kareyya. So ta½ bhesajja½ ±gamma kuµµhehi parimucceyya, arogo assa sukh² ser² saya½vas² yena k±ma½ gamo. So añña½ kuµµhi½ purisa½ passeyya arugatta½ pakkagatta½ kim²hi khajjam±na½ nakhehi vaºamukh±ni vippataccham±na½ aªg±rak±suy± k±ya½ parit±penta½.
“Ta½ ki½ maññasi, m±gaº¹iya, api nu so puriso amussa kuµµhissa purisassa piheyya aªg±rak±suy± v± bhesajja½ paµisevan±ya v±”ti? “No hida½, bho gotama. Ta½ kissa hetu? Roge hi, bho gotama, sati bhesajjena karaº²ya½ hoti, roge asati na bhesajjena karaº²ya½ hot²”ti. “Evameva kho aha½, m±gaº¹iya, pubbe ag±riyabh³to sam±no pañcahi k±maguºehi samappito samaªg²bh³to paric±resi½, cakkhuviññeyyehi r³pehi iµµhehi kantehi man±pehi piyar³pehi k±m³pasa½hitehi rajan²yehi, sotaviññeyyehi saddehi…pe… gh±naviññeyyehi gandhehi… jivh±viññeyyehi rasehi… k±yaviññeyyehi phoµµhabbehi iµµhehi kantehi man±pehi piyar³pehi k±m³pasa½hitehi rajan²yehi. So aparena samayena k±m±na½yeva samudayañca atthaªgamañca ass±dañca ±d²navañca nissaraºañca yath±bh³ta½ viditv± k±mataºha½ pah±ya k±mapari¼±ha½ paµivinodetv± vigatapip±so ajjhatta½ v³pasantacitto vihar±mi. So aññe satte pass±mi k±mesu av²tar±ge k±mataºh±hi khajjam±ne k±mapari¼±hena pari¹ayham±ne k±me paµisevante. So tesa½ na pihemi, na tattha abhiram±mi. Ta½ kissa hetu? Y±haya½, m±gaº¹iya, rati, aññatreva k±mehi aññatra akusalehi dhammehi– api dibba½ sukha½ samadhigayha tiµµhati– t±ya ratiy± ramam±no h²nassa na pihemi, na tattha abhiram±mi.