121. Smi½mhi raññe r±jini. Sabbasseva r±jasaddassa savibhattissa raññer±jiniiccete ±des± honti smi½mhi vibhattimhi. Raññe, r±jini patiµµhita½, r±j³su r±jesu. Brahmasaddassa ca ga n± sa smi½su viseso. Brahm±, brahm±no. ¾lapane ca “e”ti vattate. 122. Brahmato gassa ca. Brahmasaddato gassa ca ek±ro hoti, caggahaºa½ eggahaº±nuka¹¹hanattha½, bho brahme, bhavanto brahm±no, brahm±na½ brahma½, brahm±no. Vipariº±mena “brahmassa, anto”ti ca vattate. 123. Utta½ san±su. Brahmasaddassa anto uttam±pajjate sa n±iccetesu vacanesu. Uttamiti bh±vaniddeso katthaci abh±vadassanattho. Brahmun±, brahmehi brahmebhi. Sasmi½ utte kate “ivaººuvaºº± jhal±”ti lasaññ±ya½– 124. Jhalato sassa no v±. Jhalasaññehi ivaººuvaººehi parassa saiccetassa vacanassa noicc±deso hoti v±. Brahmuno brahmassa, brahm±na½ brahm³na½ v±, uttamiti yogavibh±gena aññatth±pi utta½. Pañcamiya½ n±bh±v±tideso. Brahmun±, brahmehi brahmebhi, brahmuno brahmassa, brahm±na½ brahm³na½ v±. 125. Brahmato tu smi½ ni. Brahmasaddato smi½vacanassa ni hoti. Tusaddena kammacammamuddh±dito ca kvaci. Brahmani, brahmesu. Attasaddassa tatiy±d²sveva viseso. Att±, att±no, bho atta bho att±, bhavanto att±no, att±na½ atta½, att±no. N±mhi “akammantassa c±”ti ettha casaddena attantassa atta½ v±. Attan± attena v±. 126. Attanto hismimanatta½. Attasaddassa anto anattam±pajjate hismi½ pare. Attanehi attanebhi. “Tato, attato”ti ca vattate. 127. Sassa no. Tato attasaddato sassa vibhattissa no hoti. Attano, att±na½. 128. Sm± n±. Tato attasaddato sm±vacanassa n± hoti. Attan± apeti. N±bh±v±tideseneva siddhepi uttarasuttena ekayogamakatv± bhinnayogakaraºa½ atthantaraviññ±panattha½, tena attantatak±rassa rak±ro jak±re kvaci. Atrajo attajo v±. Attanehi attanebhi, attano, att±na½. “Attato”ti vattate. 129. Tato smi½ ni. Tato attasaddato smi½vacanassa ni hoti. Attani, attesu. Sakhasaddassa bhedo. Sakh±, sakh±no. “Yona”miti vattate. 130. Sakhato c±yono. Sakhasaddato yona½ ±yo no±des± ca honti. Sakh±yo. 131. Sakhantassi non±na½sesu. Sakhasaddantassa ik±r±deso hoti non±na½saiccetesu paresu. Sakhino tiµµhanti. ¾lapane gasaññ±ya½– 132. Sakhato gasse v±. Sakhato gassa ak±ra ±k±ra ik±ra ²k±raek±r±des± honti. V±saddena aññasm±pi kvaci ek±ro. Yath±– bhaddante ise iti. A ca ± ca i ca ² ca e c±tipi e, pubbassar±na½ kamena lopo. Bho sakha bho sakh± bho sakhi bho sakh² bho sakhe, bhavanto sakh±no sakh±yo sakhino. “Sakhantassa, ±ro c±”ti ca vattate. 133. Sunama½su v±. Sakhantassa ±ro bhoti v± suna½ a½iccetesu paresu. Sakh±ra½ sakh±na½ sakha½, sakh±no sakh±yo sakhino, sakhin±. “Sakhantass±”ti vattate. 134. ¾ro himhi v±. Sakhantassa ±ro hoti v± himhi vibhattimhi. Sakh±rehi sakh±rebhi, sakhehi sakhebhi. Ik±r±dese “jhalato sassa no v±”ti no. Sakhino sakhissa, sakh±r±na½ sakh²na½. Sm±vacanassa n±bh±vo. Sakhin±, sakh±rehi sakh±rebhi sakhehi sakhebhi, sakhino sakhissa, sakh±r±na½ sakh²na½. “Sakhato”ti ca vattate. 135. Smime Sakhato smi½vacanassa ek±ro hoti. Niccatthoyam±rambho. Sakhe, sakh±resu sakhesu. ¾tumasaddassa paµham±dutiy±su attasaddasseva r³panayo. ¾tum±, ±tum±no, bho ±tuma bho ±tum±, bhavanto ±tum±no, ±tum±na½ ±tuma½, ±tum±no, ±tumena icc±di purisasama½. Pumasaddassa bhedo. Puma si, “Savibhattiss±”ti adhik±ro. 136. Pumantass± simhi. Pumasaddassa savibhattissa ±k±r±deso hoti simhi vibhattimhi. Antaggahaºena maghavayuv±d²namantassa ca. Pum±. “Pumantass±”ti adhik±ro. 137. Yosv±no. Pumantassa savibhattissa ±no±deso hoti yosu vibhatt²su. Pum±no. 138. Am±lapanekavacane. Pumantassa savibhattissa a½ hoti ±lapanekavacane pare. He puma½, he pum±no, puma½, pum±no. “¾, v±”ti ca vattate. 139. U n±mhi ca. Pumantassa ±-u±des± honti v± n±mhi vibhattimhi. Casaddena pumakammath±mantassa cu’k±ro v± sasm±su. Pum±n± pumun± pumena v±. “¾ne”ti vattate. 140. Hivibhattimhi ca. Pumantassa hivibhattimh² ca ±ne±deso hoti. Vibhattiggahaºa½ savibhattiggahaºanivattanattha½. Pum±nehi pum±nebhi. Casaddena yuvamaghav±d²namantassa v± ±n±deso hoti sabbavibhatt²su. “U n±mhi c±”ti ettha casaddena pumantassuk±ro v± sasm±su vibhatt²su. “Jhalato sassa no v±”ti no. Pumuno pumassa, pum±na½. “Sm±, n±”ti vattate. 141. Jhalato ca. Jhalaiccetehi sm±vacanassa n± hoti. Caggahaºa½ kvaci nivattanattha½. Pum±n± pumun± pum± pumasm± pumamh±, pum±nehi pum±nebhi pumehi pumebhi, pumuno pumassa, pum±na½. 142. ¾ne smi½mhi v±. Pumantassa savibhattissa ±ne±deso hoti v± smi½mhi vibhattimhi. Pum±ne pume pumasmi½ pumamhi. 143. Susmim± v±. Pumantassa suiccetasmi½ pare ±±deso hoti v±. Pum±su pumesu. Yuv±d²su “yuva si” it²dha– “Pumantass± simh²”ti ettha antaggahaºena ±k±ro, “hivibhattimhi c±”ti sutte casaddena ±n±deso ca.
Yuv± yuv±no, yuv±n± yuv±, he yuva he yuv± he yuv±na he yuv±n±, bhavanto yuv±n±, yuv±na½ yuva½, yuv±ne yuve.
“Akammantassa c±”ti ettha casaddena yuvamaghav±d²namantassa ± hoti v± n±suiccetes³ti ±tta½.
Yuv±n± yuvena yuv±nena v±, yuv±nehi yuv±nebhi yuvehi yuvebhi, yuv±nassa yuvassa, yuv±n±na½ yuv±na½, yuv±n± yuv±nasm± yuv±namh±, yuv±nehi yuv±nebhi yuvehi yuvebhi, yuv±nassa yuvassa, yuv±n±na½ yuv±na½, yuv±ne yuv±nasmi½ yuv±namhi yuve yuvamhi yuvasmi½, yuv±nesu yuv±su yuvesu.
Eva½ maghav± maghav±no, maghav±n± icc±di yuvasaddasama½.
Ak±ranta½.
¾k±ranto pulliªgo s±saddo. S± si, silopo, s± sunakho. Bahuvacane– 144. Agho rassamekavacanayosvapi ca. Ghasaññaka±k±ravajjito liªgassanto saro rassam±pajjate ekavacanesu yosu ca pares³ti rassatta½. Apiggahaºa½ simhi nivattanattha½. Sesa½ neyya½.
S± tiµµhanti, he sa he s±, he s±, sa½, se, sena, s±hi s±bhi, sassa s±ya, s±na½, s± sasm± samh±, s±hi s±bhi, sassa, s±na½, se sasmi½ samhi, s±su.
Eva½ paccakkhadhamm± g±º¹²vadhanv±pabhutayo.
¾k±ranta½.
Ik±ranto pulliªgo aggisaddo. Sy±dyuppatti, aggi si, “Anto, simhi, v±”ti ca vattate. 145. Aggissini. Aggissa anto ini hoti v± simhi vibhattimhi. “Sesato lopa½ gasip²”ti silopo. Aggini aggi. Bahuvacane “ivaººuvaºº± jhal±”ti jhalasaññ±ya½– “Jhalato, v±”ti ca vattate. 146. Ghapato ca yona½ lopo. Ghapasaññehi itthiv±cakehi ±k±rivaººuvaººehi, jhalasaññehi ca paresa½ yovacan±na½ lopo hoti v±. Vavatthitavibh±s±ya½. 147. Yosu katanik±ralopesu d²gha½. Liªgassantabh³t± sabbe rassasar± yosu katanik±ralopesu d²gham±pajjante. Kat± nik±ralop± yesa½ te katanik±ralop±. Agg². “Pañc±d²namattan”ti ito “atta”miti vattate. 148. Yosvakatarasso jho. Yosu paresu akatarasso jho attam±pajjate. Aggayo. Jhoti ki½? Rattiyo. ¾lapanepeva½. He aggi, he agg² he aggayo. Dutiyekavacane pubbassaralope sampatte– 149. A½ mo niggah²ta½ jhalapehi. Jhalapaiccetehi parassa a½vacanassa, mak±rassa ca niggah²ta½ ±deso hoti. Aggi½. Agg² aggayo, aggin±, agg²hi agg²bhi, “suna½hisu c±”ti ettha caggahaºena katthaci d²gh±bh±vo. Aggihi aggibhi. “Jhalato sassa no v±”ti no. Aggino aggissa, agg²na½. “Sm± n±”ti vattam±ne “jhalato c±”ti vikappena n±. Aggin± aggism± aggimh±, agg²hi agg²bhi aggihi aggibhi, aggino aggissa, agg²na½ aggina½, aggimhi aggismi½, agg²su aggisu. Evamaññepi–
Joti p±ºi gaºµhi muµµhi, kucchi vatthi s±li v²hi;
by±dhi odhi bodhi sandhi, r±si kesi s±ti d²pi.
Isi muni maºi dhani yati giri ravi kavi,
kapi asi masi nidhi vidhi ahi kimi pati;
hari ari timi kali bali jaladhi gahapati,
urudhiti varamati nirupadhi adhipati.
Añjali s±rathi atithi sam±dhi udadhippabhutayo.
Ik±ranta½.
¿k±ranto pulliªgo daº¹²saddo. “Daº¹² si” it²dha– “Agho rassamekavacanayosvapi c±”ti rassatte sampatte etthev±piggahaºena sismi½ tadabh±ve siddhe niyamattham±ha. “Rassan”ti vattam±ne– 150. Na sismimanapu½sak±ni. Sismi½ napu½sakavajjit±ni liªg±ni na rassam±pajjanteti rassatt±bh±vo, silopo. Daº¹² tiµµhati. Anapu½sak±n²ti ki½? Sukhak±ri d±na½. Ettha ca–
Visad±visad±k±ra-voh±robhayamuttak±;
pum±dij±nane hetu-bh±vato liªgam²rit±.
Yolope daº¹² tiµµhanti. Itaratra “agho rassa”micc±din± rassatte kate– “Jhato, katarass±”ti ca vattate. 151. Yona½ no. Sabbesa½ yona½ s±lapan±na½ jhato katarass± paresa½ noicc±deso hoti. Daº¹ino tiµµhanti. Katarass±ti ki½? Aggayo.
Adhik±ra½ vin± “yona½,
no”ti yogavibh±gato;
kvaci akatarass±pi,
no s±ramatino yath±.
¾lapane “ge”ti vattate. 152. Jhalap± rassa½. Jhalapaiccete rassam±pajjante ge pare. Bho daº¹i. “Agho rassan”ti-±din±va siddhepi rassatte pun±rambho niyamattho, tena “bho go”ti-±d²su na bhavati. Daº¹² daº¹ino.