507. Mah±palobhanaj±taka½ (11)
284. Brahmalok± cavitv±na, devaputto mahiddhiko;
rañño putto udap±di, sabbak±masamiddhisu.
285. K±m± v± k±masaññ± v±, brahmaloke na vijjati;
sv±ssu [yv±ssa (s².)] t±yeva saññ±ya, k±mehi vijigucchatha.
286. Tassa cantepure ±si, jh±n±g±ra½ sum±pita½;
so tattha paµisall²no [paµisall±no (ka.)], eko rahasi jh±yatha.
287. Sa r±j± paridevesi, puttasokena aµµito;
ekaputto caya½ mayha½, na ca k±m±ni bhuñjati.
288. Ko nu khvettha [khettha (s². p².)] up±yo so, ko v± j±n±ti kiñcana½;
yo [ko (s². p².)] me putta½ palobheyya, yath± k±m±ni patthaye.
289. Ahu kum±r² tattheva, vaººar³pasam±hit±;
kusal± naccag²tassa, v±dite ca padakkhiº±.
290. S± tattha upasaªkamma, r±j±na½ etadabravi;
aha½ kho na½ palobheyya½, sace bhatt± bhavissati.
291. Ta½ tath±v±dini½ r±j±, kum±ri½ etadabravi;
tvaññeva na½ palobhehi, tava bhatt± bhavissati.
292. S± ca antepura½ gantv±, bahu½ k±mupasa½hita½;
hadayaªgam± peman²y±, citr± g±th± abh±satha.
293. Tass± ca g±yam±n±ya, sadda½ sutv±na n±riy±;
k±macchandassa uppajji, jana½ so paripucchatha.
294. Kasseso saddo ko v± so, bhaºati ucc±vaca½ bahu½;
hadayaªgama½ peman²ya½, aho [atho (s². p².)] kaººasukha½ mama.
295. Es± kho pamad± deva, khi¹¹± es± anappik± [anappak± (ka.)];
sace tva½ k±me bhuñjeyya, bhiyyo bhiyyo ch±deyyu ta½.
296. Iªgha ±gacchatorena [±gacchatorena½ (ka.) ±gacchatu + orena], avid³ramhi g±yatu;
assamassa sam²pamhi, santike mayha½ g±yatu.
297. Tirokuµµamhi g±yitv±, jh±n±g±ramhi p±visi;
bandhi na½ [bhandhitu½ (sy±. ka.)] anupubbena, ±raññamiva kuñjara½.
298. Tassa [tass± (sy±.)] k±marasa½ ñatv±, iss±dhammo aj±yatha;
“ahameva k±me bhuñjeyya½, m± añño puriso ahu”.
299. Tato asi½ gahetv±na, purise hantu½ upakkami;
ahameveko bhuñjissa½, m± añño puriso siy±.
300. Tato j±napad± sabbe, vikkandi½su sam±gat±;
putto ty±ya½ mah±r±ja, jana½ heµhetyad³saka½.
301. Tañca r±j± viv±hesi [niv±hesi (sy±.), vih±hesi (p².)], samh± raµµh± ca [raµµh±to (s². p².), raµµhato (ka.)] khattiyo;
y±vat± vijita½ mayha½, na te vatthabba [vattabba (s². p².)] t±vade.
302. Tato so bhariyam±d±ya, samudda½ upasaªkami;
paººas±la½ karitv±na, vanamuñch±ya p±visi.
303. Athettha isi m±gacchi, samudda½ upar³pari;
so tassa geha½ p±vekkhi, bhattak±le upaµµhite.
304. Tañca bhariy± palobhesi, passa y±va sud±ruºa½;
cuto so brahmacariyamh±, iddhiy± parih±yatha.
305. R±japutto ca uñch±to, vanam³laphala½ bahu½;
s±ya½ k±jena [k±cena (p².)] ±d±ya, assama½ upasaªkami.
306. Is² ca khattiya½ disv±, samudda½ upasaªkami;
“veh±yasa½ gamissan”ti, s²date so mahaººave.
307. Khattiyo ca isi½ disv±, s²dam±na½ mahaººave;
tasseva anukamp±ya, im± g±th± abh±satha.
308. Abhijjam±ne v±rismi½, saya½ ±gamma iddhiy±;
miss²bh±vitthiy± gantv±, sa½s²dasi mahaººave.
309. ¾vaµµan² mah±m±y±, brahmacariyavikopan±;
s²danti na½ viditv±na, ±rak± parivajjaye.
310. Anal± mudusambh±s±, dupp³r± t± nad²sam±;
s²danti na½ viditv±na, ±rak± parivajjaye.
311. Ya½ et± upasevanti, chandas± v± dhanena v±;
j±tavedova sa½ µh±na½, khippa½ anudahanti na½.
312. Khattiyassa vaco sutv±, isissa nibbid± ahu;
laddh± por±ºaka½ magga½, gacchate so vih±yasa½.
313. Khattiyo ca isi½ disv±, gaccham±na½ vih±yasa½;
sa½vega½ alabh² dh²ro, pabbajja½ samarocayi.
314. Tato so pabbajitv±na, k±mar±ga½ vir±jayi;
k±mar±ga½ vir±jetv±, brahmalok³pago ah³ti.
Mah±palobhanaj±taka½ ek±dasama½.