19. Aññatarabr±hmaºavatthu
Yo dukkhass±ti ima½ dhammadesana½ satth± jetavane viharanto aññatara½ br±hmaºa½ ±rabbha kathesi. Tassa kireko d±so apaññatte sikkh±pade pal±yitv± pabbajitv± arahatta½ p±puºi. Br±hmaºo ta½ olokento adisv± ekadivasa½ satth±r± saddhi½ piº¹±ya pavisanta½ dv±rantare disv± c²vara½ da¼ha½ aggahesi. Satth± nivattitv± “ki½ ida½, br±hmaº±”ti pucchi. D±so me, bho gotam±ti Pannabh±ro esa, br±hmaº±ti. “Pannabh±ro”ti ca vutte br±hmaºo “arah±”ti sallakkhesi. Tasm± punapi tena “eva½, bho gotam±”ti vutte satth± “±ma, br±hmaºa, pannabh±ro”ti vatv± ima½ g±tham±ha– 402. “Yo dukkhassa paj±n±ti, idheva khayamattano;
pannabh±ra½ visa½yutta½, tamaha½ br³mi br±hmaºan”ti.
Tattha dukkhass±ti khandhadukkhassa. Pannabh±ranti ohitakhandhabh±ra½ cat³hi yogehi sabbakilesehi v± visa½yutta½ tamaha½ br±hmaºa½ vad±m²ti attho. Desan±vas±ne so br±hmaºo sot±pattiphale patiµµhahi, sampatt±nampi s±tthik± dhammadesan± ahos²ti.
Aññatarabr±hmaºavatthu ek³nav²satima½.