¾nanda-acchariyadhammavaººan±
207. Vih±ranti idha maº¹alam±lo vih±roti adhippeto, ta½ pavisitv±. Kapis²santi dv±rab±hakoµiya½ µhita½ agga¼arukkha½. Rodam±no aµµh±s²ti so kir±yasm± cintesi– “satth±r± mama sa½vegajanaka½ vasanaµµh±na½ kathita½, cetiyac±rik±ya s±tthakabh±vo kathito, m±tug±me paµipajjitabbapañho vissajjito, attano sar²re paµipatti akkh±t±, catt±ro th³p±rah± kathit±, dhuva½ ajja bhagav± parinibb±yissat²”ti, tasseva½ cintayato balavadomanassa½ uppajji. Athassa etadahosi– “bhagavato santike rodana½ n±ma aph±suka½, ekamanta½ gantv± soka½ tanuka½ kariss±m²”ti, so tath± ak±si. Tena vutta½– “rodam±no aµµh±s²”ti. Ahañca vatamh²ti ahañca vata amhi, aha½ vatamh²tipi p±µho. Yo mama anukampakoti yo ma½ anukampati anus±sati, sve d±ni paµµh±ya kassa mukhadhovana½ dass±mi, kassa p±de dhoviss±mi, kassa sen±sana½ paµijaggiss±mi, kassa pattac²vara½ gahetv± vicariss±m²ti bahu½ vilapi. ¾mantes²ti bhikkhusaªghassa antare thera½ adisv± ±mantesi. Mettena k±yakammen±ti mettacittavasena pavattitena mukhadhovanad±n±dik±yakammena. Hiten±ti hitavuddhiy± katena. Sukhen±ti sukhasomanasseneva katena, na dukkhin± dummanena hutv±ti attho. Advayen±ti dve koµµh±se katv± akatena. Yath± hi eko sammukh±va karoti na parammukh±, eko parammukh±va karoti na sammukh± eva½ vibh±ga½ akatv± katen±ti vutta½ hoti. Appam±ºen±ti pam±ºavirahitena. Cakkav±¼ampi hi atisamb±dha½, bhavaggampi atin²ca½, tay± kata½ k±yakammameva bahunti dasseti. Mettena vac²kammen±ti mettacittavasena pavattitena mukhadhovanak±l±rocan±din± vac²kammena. Api ca ov±da½ sutv±– “s±dhu, bhante”ti vacanampi metta½ vac²kammameva. Mettena manokammen±ti k±lasseva sar²rapaµijaggana½ katv± vivitt±sane nis²ditv±– “satth± arogo hotu, aby±pajjo sukh²”ti eva½ pavattitena manokammena. Katapuñños²ti kappasatasahassa½ abhin²h±rasampannos²ti dasseti. Katapuñños²ti ca ett±vat± vissattho m± pam±dam±pajji, atha kho padh±namanuyuñja. Evañhi anuyutto khippa½ hohisi an±savo, dhammasaªg²tik±le arahatta½ p±puºissasi. Na hi m±disassa katap±ricariy± nipphal± n±ma hot²ti dasseti. 208. Evañca pana vatv± mah±pathavi½ pattharanto viya ±k±sa½ vitth±rento viya cakkav±¼agiri½ os±rento viya sineru½ ukkhipento viya mah±jambu½ khandhe gahetv± c±lento viya ±yasmato ±nandassa guºakatha½ ±rabhanto atha kho bhagav± bhikkh³ ±mantesi. Tattha “yepi te, bhikkhave, etarah²”ti kasm± na vutta½? Aññassa buddhassa natthit±ya. Eteneva ceta½ veditabba½– “yath± cakkav±¼antarepi añño buddho natth²”ti. Paº¹itoti byatto. Medh±v²ti khandhadh±tu-±yatan±d²su kusalo. 209. Bhikkhuparis± ±nanda½ dassan±y±ti ye bhagavanta½ passituk±m± thera½ upasaªkamanti, ye ca “±yasm± kir±nando samantap±s±diko abhir³po dassan²yo bahussuto saªghasobhano”ti therassa guºe sutv± ±gacchanti, te sandh±ya “bhikkhuparis± ±nanda½ dassan±ya upasaªkamant²”ti vutta½. Esa nayo sabbattha. Attaman±ti savanena no dassana½ samet²ti sakaman± tuµµhacitt±. Dhammanti “kacci, ±vuso, khaman²ya½, kacci y±pan²ya½, kacci yoniso manasik±rena kamma½ karotha, ±cariyupajjh±ye vatta½ p³reth±”ti evar³pa½ paµisanth±radhamma½. Tattha bhikkhun²su– “kacci, bhaginiyo, aµµha garudhamme sam±d±ya vattath±”ti idampi n±n±karaºa½ hoti. Up±sakesu ±gatesu “up±saka, na te kacci s²sa½ v± aªga½ v± rujjati, arog± te puttabh±taro”ti na eva½ paµisanth±ra½ karoti. Eva½ pana karoti– “katha½ up±sak± t²ºi saraº±ni pañca s²l±ni rakkhatha, m±sassa aµµha uposathe karotha, m±t±pit³na½ upaµµh±navatta½ p³retha, dhammikasamaºabr±hmaºe paµijaggath±”ti. Up±sik±supi eseva nayo. Id±ni ±nandattherassa cakkavattin± saddhi½ upama½ karonto catt±rome bhikkhaveti-±dim±ha. Tattha khattiy±ti abhisitt± ca anabhisitt± ca khattiyaj±tik±. Te kira– “r±j± cakkavatt² n±ma abhir³po dassan²yo p±s±diko ±k±sena vicaranto rajja½ anus±sati dhammiko dhammar±j±”ti tassa guºakatha½ sutv± “savanena dassanampi saman”ti attaman± honti. Bh±sat²ti kathento– “katha½, t±t±, r±jadhamma½ p³retha, paveºi½ rakkhath±”ti paµisanth±ra½ karoti. Br±hmaºesu pana– “katha½ ±cariy± mante v±cetha, katha½ antev±sik± mante gaºhanti, dakkhiºa½ v± vatth±ni v± kapila½ v± alatth±”ti paµisanth±ra½ karoti. Gahapat²su– “katha½ t±t±, na vo r±jakulato daº¹ena v± balin± v± p²¼± atthi, samm± devo dh±ra½ anupavecchati, sass±ni sampajjant²”ti eva½ paµisanth±ra½ karoti. Samaºesu– “katha½, bhante, pabbajitaparikkh±r± sulabh±, samaºadhamme na pamajjath±”ti eva½ paµisanth±ra½ karoti.